aizrobežot
àizrùobežuôt, tr., abgrenzen: viņiem kuopistabā savs aizruobežuots kaktiņš MWM. VIII, 337.
Avots: ME I, 48
Avots: ME I, 48
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'robežot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'robežot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
aprobežot
aprùobežuôt, tr.,
1) begrenzen:
gŗava apruobežuota rītuos, vakaruos dižiem mežiem LP. VII, 865;
2) beschränken:
tiesības, brīvību, patstāvību; apruobežuots putnu skaits.
Avots: ME I, 117
1) begrenzen:
gŗava apruobežuota rītuos, vakaruos dižiem mežiem LP. VII, 865;
2) beschränken:
tiesības, brīvību, patstāvību; apruobežuots putnu skaits.
Avots: ME I, 117
atrobežot
ierobežot
ìerùobežuôt, tr., einschliessen, einschränken, beschränken: celiņu ieruobežuo lieli kuoki B. Vēstn. kailas nuoras ierùobežuõja nuo visām pusēm skuolu. ieruobežuojam diluoņa baktēriju darbuošanuos MWM. VI, 729. Subst. ìeruobežuojums, die Einschliesung, Einschränkung, Beschränkung: sē̦tsvidus ieruobežuojums A. XI, 53; sadzīves nuoteikumu ieruobežuojumi Vēr. I, 1321.
Avots: ME II, 59, 60
Avots: ME II, 59, 60
neaprobežotība
neaprùobežuôtĩba *, die Unbegrenztheit, Unbeschränktheit: dabas neapruobežuotība Vēr. II, 938.
Avots: ME II, 707
Avots: ME II, 707
neaprobežots
norobežot
nùorùobežuôt, tr., abgrenzen, abmarken, beschränken: pilsē̦tu nuoruobežuoja fabriku skursteņi Niedra. Refl. -tiês, sich abgrenzen, sich beschränken: gluži tik skaidri viņš vēl nenuoruobežuojās Apsk.
Avots: ME II, 842
Avots: ME II, 842
pierobežot
pierobežoties
pìeruobežuôtiês Wid., (mit etw.) grenzen: mazā sē̦ta pieruobežuojas lielajai Brig. Vizb. 3.
Avots: ME III, 286
Avots: ME III, 286
robežot
ruobežuôt,
1) tr., begrenzen
Spr.: debess malu ruobežuoja tur... klintis A. v. J. 1897, S. 756; mit einem Pflug abgrenzen Saikava; "zerteilen" Warkl.;
2) häufig
auch refl. -tiês, intr., grenzen: Kārlis pret viņu izturējās ar guodbijību, atturību, kas ruobe̦žuojas līdz pat saltumam (gew.: r. ar saltumu) De̦glavs Rīga II, I , 348.
Avots: ME III, 575
1) tr., begrenzen
Spr.: debess malu ruobežuoja tur... klintis A. v. J. 1897, S. 756; mit einem Pflug abgrenzen Saikava; "zerteilen" Warkl.;
2) häufig
auch refl. -tiês, intr., grenzen: Kārlis pret viņu izturējās ar guodbijību, atturību, kas ruobe̦žuojas līdz pat saltumam (gew.: r. ar saltumu) De̦glavs Rīga II, I , 348.
Avots: ME III, 575