maņa,
1): auch 
("prasme, izmaņa") Kaltenbr.; 
nav vairs ve̦cam cilvē̦kam ne˙kādas maņas  ("Verstand") - tur iet, tur paliek AP. 
bez maņas iet,  ziellos, in unbestimmter Richtung gehen Frauenb. 
šim jau tāda m. e̦suot, ka daudz varuot padarīt Pas. VIII, 21; ‡
3)  der Sinn (Wahrnehmungsfähigkeit): asinis tai sāka strauji ritēt, visas maņas dzīvuot Veselis Daugava 1928, S. 433.
Avots: EH I, 
783