Paplašinātā meklēšana

‡ nuorise*, der Vorgang (Prozess): tie pārzina nuoteiktas nuorises dzīvnieku organismā Melderis Meža vakari 15.

Avots: EH II, 81

rise,

1): auch AP., Meiran, Saikava; gŗūti nuo rises izgruozīt P. W. Šis ar mani tiesāties? 12; ‡

2) "?": es apvilku ze̦lta risi (Var.: ķēdi) gar ... nuovadiņu BW. 11783 van; ‡

3) das Gesicht, Antlitz
AP.: Kārlis nav ne˙maz savādāks kâ bijis, - visa r. tā pate. In der Bed. 3 aus d. Riss?

Avots: EH II, 374

rise Fest., Golg., A.-Schwanb., risce Aahof, das eingefahrene Geleise auf dem Wege: riteņi te̦k pa risi Fest. lai izvairītuos nuo iebrauktam meža ceļa rises dzilajām grambām Vīt. 68. Nebst rist IV, risums und risiens zu an. rista "Ritz", rista "schneiden, ritzen", mhd. rist "Pflugschar", ai. rišyati "wird versehrt", av. raēša- "Spalt in der Erde" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345 f.; vgl. auch Persson Beitr. 334 f. und 842.

Avots: ME III, 531

riseklis, = risaklis: grìezu gaŗkūļu salmu risekļus linu kūļu siešanai A. Upītis Sm. lapa 181.

Avots: EH II, 374

I dũsma Janš., die Windbrise, der Hauch; (in Setzen) der Atem; zu dvèst.]

Avots: ME I, 530

‡ griuzdiņas Widdriseh, griũzdiņi Pernigel, Nachbleibsel von geschmolzenem Fett.

Avots: EH I, 406

klàusît: auch N.- Wohlfahrt, Wolmarshof, (mit aû ² ) AP., Frauenb., Ramkau, (mit aũ ) Blieden, Gramsden, Lesten, Orellen, Roop, Siuxt, Wairisel, Zabeln,

1): klaus[i], kuo pateikšu! Oknist. es jau klausīju, klausīju upes dziļumā Pas. XII, 497 (aus Lettg.);

2): nevar katram k. pakaļā (= ticêt) Salis. saimnieks jāklausa BielU.;

3): bij jābrauc kungam k. Mahlup, Siuxt. cik ilgi šis vēl tev klausīs (= kalpuos)? Saikava. Refl. -tiês, ‡

3) gehorchen
Auleja, Kaltenbr. Subst. klausītãjs, ‡

2) ein Knecht:
divi vīri bija klausītāji, trešais - vaļenieks Siuxt

Avots: EH I, 611

‡ labēdis Warkl.,

1) "wer einen guten Appetit hat";

2) "wer sich trügeriseh als ein guter Freund anstellt".

Avots: EH I, 709

II lor̃zât, schtvatzen Ruj., Lappier, Naukschen. Aus estn. lorisema dass.]

Avots: ME II, 509

‡ matskutis, ein Friseur (?): tādu cilvē̦ku, kas skuš matus, tâ tad matskuti Janš. Bandavā II, 43.

Avots: EH I, 785

pļavàuza, Goldhafer (trisetum flavescens) Druva III, 735; Wiesenschwingel (festuca elatior).

Avots: ME III, 367

pucmeistars*, pucmanis, ein Friseur: pucmeistars ar sasietu skuju kušķi, kuo vīriem bārdas izpucēt BW. III, 1, 41. uozuoliešu puisē̦niem putrā bārda nuobrukusi, ne *pucmaņa (> hochle. pucmeņa) jāmeklē, ne naudiņas jātērē BW. 20261 (aus Linden in Livl.).

Avots: ME III, 401

‡ risa,

1) = rise 1 Lubn., Saikava; (fig.) dzīve iegāja atkal savā īstā risā Austriņš Raksti VII, 140. baigao zīmju daudz, kas dienu risā rādās Fr. Gulbis Daugava 1939, S. 222. nuo dzīves prasīt tikai gaišu nuotikumu risu Sējējs 1938, S. 395;

2) "kautkur nuovilkta apaļa svītra" Siuxt: kuoka trauku taisuot, ar zīmuli apvilka me̦lnu risu un tad lika dibe̦nu iekšā. In der Bed. 1 wohl teilweise als Neubildung zu risinâtiês aufzufassen. In der Bed. 2 wohl aus d. Riss;
vgl. plāns jeb risa Aps. J. Raksti I ² , 118.

Avots: EH II, 373

risce, s. rise I; aus rise . rice?

Avots: ME III, 531

IV rist, schlitzen U. Zu rise (s. dies) und wohl auch slav. rěšiti "lösen".

Avots: ME III, 532

sadur̃stît, ‡ Refl. -tiês, stocken (perfektiv): Maņa sadurstās durvīs. viņa nezina, kuo man teikt, kuo nē I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 105. kājas nedaudz sadurstījās, kâ izbrīnā apstinga J. Sārts Daugava 1939, S. 301. "nē, es tā˙pat duomāju", viņs sadurstījās, "ak tâ, es tuomē̦r duomāju drusku citādāk" 304. viņa sadurstījās un labprāt būtu aizgriezusies Aīda Niedra ebenda 531.

Avots: EH II, 405

sašũpuôt,

1): (dē̦ls) šūpuoja jaunkundzes un sašūpuoja tik stipri, ka bija krietni jāsaturas Austriņš Raksti V, 267; ‡

4) erregen, aufregen:
savādas duomas mani sašūpuo I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 90.

Avots: EH II, 455

sasũrstêt (unter sasũrkstêt), ‡

2) zu schmerzen beginnen, voll Gram werden:
acis sasūrstējušas Meselau. sasūrst sirds te svešumā I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 87.

Avots: EH II, 452

skul̂biķis ^2, der Friseur Karls., Ruj.; zu skulbît 2.

Avots: ME III, 903

slĩce Karls., die Taucherente (lophaethya cristata) U., Karls.; dižce̦kulainā slīce, der Goldhaubentaucher (dytes auritus) Wid., Siliņš; lielā sl., Rothalssteissfuss (lophaethya griseigena) Wid., Siliņš; mazā sl., podiceps fluvialis Wid.; me̦lnā sl., proctopus nigricollis Wid. Doch wohl (nach Leskien Nom. 269) zu slìkt.

Avots: ME III, 934

šņauce, šņaucīte, eine Prise Tabak L., St., U., (mit aû ²⁾ AP., (mit àu ²⁾ Warkl.; šņàuce ² Bers., Warkl., eine Tabaksdose. Zu šņàukt.

Avots: ME IV, 92

šņàuciêns Drosth., (mit aû ²⁾ Wandsen, = snauciens, so viel auf einmal Tabak geschnupft wird U., die Prise V.: brāļi māsu pārde̦vuši par tabaka šņaucieniņu BW. 15524, 4; ein geringes Quantum: dabērt kādu šņaucienu sāls Golg., Kaltenbrunn; einmaliges, abgeschlossenes Niesen: viņam uznāca šņaûciens ² Dond.

Avots: ME IV, 92

I šņĩpīte: nach Sehwers Unters. 138 aus d. Schniefchen "eine Prise Tabak".

Avots: EH II, 653

šņĩpīte, eine Prise: ieduod man šņīpīti tabākas iešņūkt! Livl. n. RKr. XVII, 56.

Avots: ME IV, 96

‡ šnīpķins, eine Prise (z. B. Schnupftabak) Diet.

Avots: EH II, 650

II šnĩpstiņš, eine Prise (Tabak) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 89

šņùcenis ² Sessw., eine Prise, ein Weniges: zināma tautiņu maize: šņūcenis miltu, sē̦nalu guba BW. 19413.

Avots: ME IV, 99

šņūciêns Spr., die Prise.

Avots: ME IV, 99

šņūka,

1) comm., der den Nasenschleim in sich zieht
L., St., (mit ũ ) Wandsen, (mit ù ² ) Bers., Gr.-Buschhof, Ogershof,Sonnaxt,Warkl.; der schnaubt U., Fest.;

2) der Schnupfen:
man pieme̦tusies šņūka, vienmē̦r jāšņūkā Fest.;

3) die Prise; ein Weniges: izdali rubli šur, rubli tur, beigās nepaliek ne šņūkas Vit. 26. nedabūsi vairs ne šņùkas ² 74;

4) die kleine Öffnung am Spinnrad, wo der Faden hineingeleitet wird
(mit ū ) Kabillen;

4) die Nüster:
ka nedabū pa šņūkām Nigr., Schwitten, (mit ù ² )Bers.;

5) šņùkas ² tabaks Gr.Buschhof, šņūkas Ruj., Schnupftabak;

6) wer schnüffelt
Saikava (mit ù ² );

7) wer an der Speise mäkelt
Ruj., Wandsen (mit ũ ). Zur Bed. 7 vgl. ņūka.

Avots: ME IV, 99

trisiens Subbat, trisins Schlossberg, Wessen (in Wessen auch: risens">trisens), Gebälk (eines Gebäudes oder Brunnens), die Wände eines Gebäudes bis zum Dach, der Brunnenkasten; trisins Zaļmuiža "triju siênu piebūve".

Avots: ME IV, 238

uzšņàukt,

1) auf etw. schnauben, schneuzen
(perfektiv): uzšņaukt uz drēbēm. uzšņaukt kam virsū;

2) dazu, noch schnauben:
uzšņauc nu vēl vienu šņaucienu (nimm noch eine Prise!)!

3) einen Hieb versetzen:
uzšņauc zirgam ar pātagu!

Avots: ME IV, 390

I vãrpata AP., Autz, Bauske, C., Daugeln, Erwalen, Jürg., Kalnzeem, Kurs., Loddiger, Pampeln, Pankelhof, Rosenbeck, Schibbenhof, Schmarden, Schrunden, Siuxt, Stenden, (mit ā̀r ² ) Festen, Golg., vārpata U., Ekau, Rutzau, Vīt., Wessen, var̃pata MSil., die Quecke (triticum repens); agropyrum repens (mit ãr ) Siuxt; lilium arverise Wid. (unbek. in A. - Laitzen, Dond., Frauenb., Kand., Kl., Lubn., Mahlup, Ruj., Saikava, Salis, Schujen, Selg., Sonnaxt, Woimarshof, Zvirgzdine). - Plur. vārpatas, Queckenwurzeln Bers. (neben vārpu zâle "Quecke"). Wie vãrpu zâle dass. zeigt, zu vãrpa.

Avots: ME IV, 507