Paplašinātā meklēšana

pusrieciens Erlaa, pusriecenis, pusrieciņa BW. 18952, 3 var., pus˙rieceņa usw., eine halbe Schnitte (Brot): bāliņš man ēst deva pus˙rieceņa (Var.: pus˙rieciena, pus˙riciņas, pusrieciņas) dieniņā BW. 18952.

Avots: ME III, 433

rieciens: auch (mit iê 2; "?") Lesten n. FBR. XV, 22, eine dicke Schnitte (mit ìe ² ) Erlaa; maizes riecieni BW. 19293, 5 var.

Avots: EH II, 378

rieciens Karls., Erlaa, LP. V, 13, rìeciens C., N.-Peb., riêciens ² Ahs., Wandsen, Dond., Dunika, Salis, Widdrisch, rìeciens ² Kl., Lis., riecienis MWM. VIII, 303, riecenis C., (mit ìe ² ) Golg., riecenis Etn. IV, 151, Karls., U., riêcenis ² Bl., Līn., riêce̦ns ² Iw., Nigr., Selg., Angern, riecins BW. 29252, Demin. auch riecentiņš, eine Schnitte (Brot), "virsas jeb apakšas mala, gar visu kukuli nuogriezta" Erlaa: nuogriezts riecens vairs nepielīp, abgeschnitten Brot klebt nicht mehr. baltas maizes riecieniņš BW. 29348 var. sniedz maizītes riecentiņu 4429, 1. man smeķē riecentiņš MWM. VI, 171. ik˙dienas viens maizes riecenis duots Glück Jerem. 37, 21. kreisā ruoka ar maizes riecieni... trīc Purap. Kkt. 2. Zu rika (s. dies), und zwar nebst riekums II von riekt abgeleitet.

Avots: ME III, 543, 544

satrieciens, die Erschütterung: kad ve̦cākiem pāries pirmais satrieciens Seifert Chrest. III, 2, 108.

Avots: ME III, 766

trìeciêns - auch: ein strenger Verweis; grosser Kummer; Anfall einer Krankheit (mit iê ² ) Seyershof; ein jäher und starker Angriff im Kriege.

Avots: EH II, 697

trìeciêns, der Schlag, Stoss Wid., die Erschütterung (eig. und fig.): grūdiens, trieciens A. XX, 173. suns dabūja triecienu ar nūju pa sāniem Ahs. vējš atrauj ... durvis, kas, liekas, neizturēs trieciena spara un sabirzīs JR. N, 70. tas ve̦cajam vientulim bij liels trieciens A. v. J. 1893, S. 264.

Avots: ME IV, 243

kàncis [C.], kance,

1) = kampa A.-Rahden, ein derbes Stück Brot [Nerft], Oppek. n. Mag. XIII, 27, [N. - Schwanb.
kàncis ² , das Endchen eines Brotes A. - Schwanb.]; kàncis ² , plāns maizes rieciens Mar. n. RKr. XV, 118: maize sagrietza mazuos kancīšuos (kamuosuos) LP. VII 197. šie sniedz kancīti maizes VII, 915, AP., Serb., Bers., Adsel. siera kancītis, ein Stück Käse RKr. XI, 83. grauzu savu kanci Duomas II, 293. ganuos gāju, kanci ēdu BW. 19914;

2) kancīte, ein Knollen rund ums Brot L., eine Blase od. ein Knollen auswendig am Brote Ruj. n. U. [Wohl entlehnt aus конéцъ (gen. s. концá) "Ende; abgeschnittenes Stück"].

Avots: ME II, 154

I pìegriêzt, ‡ Refl. -tiês "?": ja griežuot maizi piegriežas uotrs rieciens RKr. XIX, 101.

Avots: EH II, 251

‡ pìeplacêt, = pìeplacinât: cilvȩ̄ki... paliks kâ sastinguši tanīs pašas vietâs, kur nāvīgais trieciens kuŗuo pieplacējis Saul. Droša vieta 16.

Avots: EH II, 265

riecenis, s. rieciens.

Avots: ME III, 543

riêce̦ns ² (unter rieciens): iztikt ar plānu riece̦nu Janš. Līgava I, 9. maizes rieceniņi BW. 19293, 1.

Avots: EH II, 378

‡ riecinis, = rieciens: ieduod ... riecinīti maizes Pas. IV, 379 (aus Nerft).

Avots: EH II, 378

I riecis od. *riece (li. riekė̃), = rieciens">rieciens, eine Schnitte (Brot): brālis grieza maizes rieci (Var.: klaipu) BW. 27995 var.

Avots: ME III, 543

sadrupinât, tr., zerbröckeln: sadrupināt maizi kreimā LP. II, 14. graudus pa˙priekš sadrupina Konv. ² 708. drupu drupās sadrupini Aus. I, 118. (fig.) trieciens pēc trieciena spēj sadrupinat pat vis˙dzelžainākuo spē̦ku Vēr. I, 1411.

Avots: ME III, 614

vẽzêt, -ẽju Nigr., schwingen, schwenken Wid.: vēzēt izkapti Domas IV, 473. vīrs vēzē augsti abas ruokas MWM. VI, 420. vēzēt savādi ruokas Purap. 284. slaidi vēzēja... sitamuo atpakaļ, lai trieciens būtu juo stiprs Janš. Bandava lI, 200. Refl. -tiês,

1) (zum Schlagen oder Werfen) ausholen
(mit è ² ) Vīt.; die Hand zum Schlagen aufheben; sich zu schlagen anschicken (mit ẽ ) Nötk., Selg., (mit è ² ) Kl., Sessw.: viņš vēzējās it kâ uz sišanu Vīt. divi dur, divi vē̦zas (Rätsel) RKr. VII, 674. puisis vēzējās man ar vē̦zu iesist Zvirgzdine. e̦suot tâ vien vēzējies, bet tikkuo nācis pie sviediena Jaun. mežk. 3;

2) sich hin- und herschwingen:
šūpuoles... vēzējās izplatījumā, grima lejā un cēlās augšā Veselis Daugava I, 431. elpekļi laižuoties sāk vēzēties (trīcēt) Konv. ² 2065. Wohl nebst an. vega "bewegen, schwlngen, wiegen", got. wēgs "Wogenschlag" u. a. zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 573, 574

zàlbe ² Stom. "rieciens">stiprs trieciens".

Avots: ME IV, 684