Paplašinātā meklēšana

I rĩme, der Reim; das Gedicht: šis spēlē tādas . . . gaudas . . . rīmes A. XX, 411. Nebst estn. rīm aus mnd. rim.

Avots: ME III, 539

II rīme, s. rīma 1.

Avots: ME III, 539

‡ rīmeste A.-Schwanb. "rijamais".

Avots: EH II, 376

rīmete, comm., ein Nimmersatt.

Avots: ME III, 539

strīme, Striemen St.; aus mnd. strime.

Avots: ME III, 1092

ìedrauvêt,

1) "?": nuo vē̦tras kuģis ... barguos vilrtuos iedrauvē̦ts Dünsb. Rīmes II, 1, S. 124;

2) durch haufiges Schelten scheu machen
Ruhental: iedrauvē̦ts bē̦rns.

Avots: EH I, 509

kal̃t,

4): k. rīmes, Reime machen, dichten.
Refl. -tiês,

1): (fig.) runāt, kâ vārdi mutē kaļas, was vors Maul kommt
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Maul" und "schnattern"); ‡

3) zuobi kaļas Baar in seinem Exemplar von U., die Zähne brechen durch (bei Säuglingen).

Avots: EH I, 579

ķirkstêt: quieken Auleja (mit ir̂): cūka ķirkst. tā sāka dziedāt ķirkstē̦dama Dünsb. Rīmes 2. gram. I, 89 (ähnlich 90); knarren Auleja (mit ir̂ ): rati braucuot ķirkst. priede ķirkst un ķirkst, bet muļķim izklausās, ka priede sacītu ... Pas. XII, 360.

Avots: EH I, 704

klaîstît, ‡

2) auseinanderwerfen; blättern
(mit ai ) Gramsden: klaistījis... ruļļus un grāmatas Dünsb. Rīmes, 2. grām., l. d. (1873), S. 75; ‡

3) umherschweifen (?):
man ... skati milst un apkurt klaista Janš. Pag. pausm. 64.

Avots: EH I, 608

kļūtas: svabadi nuo visām kļūtām ("?") Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 246.

Avots: EH I, 626

‡ kriukšķis Grünh., = kriukšis: kriukšķi iemest Dünsb. Rīmes, 2, grm. I, 192.

Avots: EH I, 656

I leja,

1): dziļa l. BW. 5815. upītes lejā 1362;

4): l. v. jau sāka pūst Dünsb. Rīmes 2. grm. I, 63; lejas puse Linden in Kurl., die Westseite.

Avots: EH I, 732

nùošurcis,

1): n. un nuobradājies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. II, 102. ar dubļiem un māliem n. (beschmiert?)
Dünsb. Rīmes II, 1, 205;

2): auch Dond. n. IMM. 1932 I, 21; ‡

3) "nuonīcis": n. (mit ur̂ ² ) suve̦ns Schnehpeln.

Avots: EH II, 98

pakuõpā: kad dievi staigāja ar cilvē̦kiem vēl p. Dünsb. Rīmes II, 1, 235. pabīdījis pie galda divus krē̦slus pakuopāk Janš. Bandavā II, 138.

Avots: EH II, 146

plumpis, ‡

4): "ein grosses, massives Geschöpf"
(mit um̂ ² ) Talsen: lielais rumpis man gāzās virs[ū] kâ p. ("?"); man zuda visa samaņa Dünsb. Rīmes II, 1, 105.

Avots: EH II, 302

pretdabîgs*, unnatürlich, widernatürlich: tautas dzīvie luocekļi, kas tagad cits nuo cita pretdabīgi atšķirti Kundziņš Kronwalds 195. rīmes latviešu dzejai gluži pretdabīgas Aus. II, 70.

Avots: ME III, 386

rīma,

1) rĩma N.-Peb., Wolmarshof, Jürg., rìma ² Prl., Druw., Kl., Ar., Fest., Nerft, Spr., Laud., Odsen, rīme Erlaa, Wessen, comm., ein gieriger Esser, ein Nimmersatt, Vielfrass: paši labi rīmas e̦sat Mērn. laiki 119; ein Ausgehungerter Spr.: ē̦d kâ rīma!

2) "= rīšana": vai tad nu mēs uz tādu sutu kāds rīmas dēļ ejam! A. v. J. 1893, S. 354;

3) "= rīkle": nu tik tie savas rīmas pilda Krišs Laksts 42. - Zu rīt.

Avots: ME III, 539

‡ sanāvêt, = sanâvît (?): tie viņu sita, sanāvēja Dünsb. Rīmes II, 1, 86.

Avots: EH II, 433

sildinât (unter sil̃dît): grūtdienīšus sildināju BW. 4358, 1 var. Refl. -tiês: negants pūķis ... saulē sildinājās Dünsb. Rīmes (1873) 2 I, 104.

Avots: EH II, 486

spir̃gt,

1): bē̦rns pēc grūtās slimības krietni spirgst Strasden. pamazītēm viņa spirga Fausts (1936), 191. mūsu sujūtas sāka atkal s. Jauns. Raksti IV, 32. cilvē̦ks, ticis uz zemes, varēja tikai s. Jauns. J. un v. 301. nu jau ir atkal spir̃guši ("iedzīvuojušies, kļuvuši bagātāki") Frauenb.; ‡

2) am Morgen aufstehen:
jāspirgst ātri BielU., man muss früh aufstehen. diezgan agri e̦sat spir̃guši Siuxt. Refl. -tiês: "uzlabuoties veselībā, veselīgi augt": sivē̦ni, kas auguotā mēnesī piedze̦m, nespir̃gstas Seyershof. ve̦cums spirgās miegā druoši Dünsb. Rīmes, 2. gr. I, 248.

Avots: EH II, 552

‡ sprũkšļât Popen n. FBR XVI, 117, = sprùslât ² : šņāc zirgi un sprūkšļe Dünsb. Rīmes, 2. grm. I, 114.

Avots: EH II, 562

strimala,

1) strimale Gold., der Strömling, Ostseehering (clupea harengus L.)
RKr. IX, 93; Natur. XXXVII, 53, L., U., Bielenstein Holzb. 661, Rutzau, Wirginalen, Auermünde, Dunika, Libau;

2) Schimpfwort für Frauen
Purap. Etwa zu mnd. strīme "Streifen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 637)??

Avots: ME III, 1090

traicît,

1): t. ("pļaut tikai tâ pa virsu, pašus galus") usnes AP. ar nazi ... tā traicīja saites ... tam nuost Dünsb. Rīmes, 2. grm., I, 123. viņš zariem tràika ² ("brauka") lapas Fehteln;

2): auch (prs. traîcu ² ) Stenden.

Avots: EH II, 689

I urinât: ganiņi agri kad urina Dünsb. Rīmes 2. grm. I, 173.

Avots: EH II, 715

‡ valklapa, die Lotosblume Dünsb. Rīmes I.

Avots: EH II, 753

I vẽrpele,

1): putras v. Iw.; ein unten breiteres Holzgefäss
PV.; elefants ... ar vērpeļu kājām Dünsb. Rīmes, 2. grām. I, 28.

Avots: EH II, 777

vìrslìeta, die Hauptsache: bez . . . ievadu vārdiem viņa uzsāka ķerties pie pašas stāstāmās virslietas Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 8. dažam dziesminiekam ir virslieta rīmes Aps.

Avots: ME IV, 613