kašeklis,
1)  das Schrabeisen [Nigr.],  
die Schrape, ein Instrument zum Scharren, Schaben, Kratzen des Teiges aus dem Troge (= abrakasis) [Hasenpot, Kurs.], Grawendahl, Naud., Frauenb., Autz;  
Schabeisen der Böttcher U.;  
eine Hacke [Kalnzeem]: 
ar mazu dzelzs kašekli viņa, iekāpusi le̦ce̦klā, cirta un kapāja Janš. [Bārenīte 76.] 
kašeklis - rīks, ar kuo ruok rāceņus Kalleten, Rutzau, Etn. II, 17. 
[man kāsus kâ kašeklis Nigr.];
2) = kasīklis 2, 
"kuoka, dažreiz arī dzelzs adata, ar kuŗu linu vai pakulu kuodeļu piesprauž pie sprēslīcas" Konv. 
1 884. 
Vgl. kasīklis und kaseklis. [kasēklis hat sein š wohl aus kašât bezogen.]Avots: ME II, 
170