Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'plaisāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'plaisāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

aizplaisāt

àizplaîsât, intr., mehrmals ein wenig bersten, Risse zu bekommen anfangen Grünh. bluķis, saulē gulē̦dams, aizplaisājis Tirs.

Avots: ME I, 44

applaisāt

‡ applaisât, ringsum Risse bekommen Wolm.: maizes kukulis applaisājis.

Avots: EH I, 105

ieplaisāt

ìeplaisât, freqn., intr., zerplatzen, Risse bekommen: uogles griezās gre̦dze̦nā, vietvietām ieplaisādama MWM. VIII, 597.

Avots: ME II, 51

izplaisāt

izplaîsât, Risse bekommen: maize izplaisājusi Bauske; le̦dus izplaisājis Nigr.]

Avots: ME I, 781

plaisāt

plaîsât Wolm.,C., plaĩsât Dond., Wandsen, -ãju, freqn. zu plīst, zerplatzen, Risse bekommen: āda plaisā Konv. 6. Subst. plaisâšana, das Zerplatzen, das Reissen : pret ruoku ... plaisāšanu varuot arī iepriekš izsargāties, ja Māras dienas rītā ... iet mazgāties tādā ūdenī, kas pret sauli te̦k Etn. II, 38. sīkstums aizsargā skārdu pret plaisāšanu Konv. 2 454. plaisãjums, der Riss: grīdas plaisājumi Stari III, 135.

Avots: ME III, 315

saplaisāt

saplaisât Wid., saplaisuôt, saplaisnât, intr., rissig werden, (zer)springen: krāsne saplaisā LP. I, 45. sluošu kāts saplaisā 124. gultiņā nuo pe̦lē̦kiem, saplaisājušiem dēļiem A. XX, 642. saplaisājušās durvis 643. tuorņi saplaisājuši. MWM. VIII, 528. rūte bija saplaisājuse MWM. X, 192. miza saplaisājuse Zalktis I, 102. maizes klaips saplaisuo Etn. I, 112. uzkaļņu pauguri bija saplaisājuši Saul. I, 240. saplaisājusi āda, gesprungene, rissige Haut. ruokas saplaisājušas D. Kleinb. J. 49. gabali saplaisāja gabaluos Pūrs III, 90. lūpas saplaisnās Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 701

uzplaisāt

uzplaisât, aufplatzen, Risse bekommen (perfektiv): zeme nuo sausuma uzplaisājusi. le̦dus uzplaisājis.

Avots: ME IV, 366

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iedrimt

‡ II ìedrimt Selsau, = ìeplaisāt (z. B. von einer Mauer, einem Ofen gesagt).

Avots: EH I, 510

sareizāt

‡ sareĩzât (?) Frauenb. "saplaisāt, sasprēgāt": aŗamzeme, dzelzs var s.

Avots: EH II, 441

saspraišļot

saspraišļuôt sijas Schwanb., "zwischen 2 sijas Stützen (spraišļi) anbringen. Refl. -tiês,

1) sich in
spraišli zerteilen: rijas krāsns augšdaļa saspraišļuojas atsevišķuos nuodalījumuos (spraišļuos) Jürg.;

2) - saplaisāt N.-Peb.

Avots: ME III, 742

saspraugot

sasprauguôt,

1) "?": aukstas šalkas sasprauguo (klemmen ein?)
man krūtīs visus maigus lūgumvārdus Rainis;

2) (mit aũ ) "zerschmettern, so dass offene Stellen
(spraugas) entstehen": s. le̦du Walk; "zerschneidend Ritzen bilden": s. dēli Bewershof;

3) - saplaisāt: dēļi sasprauguo AP.; in dieser Bed. auch reflexiv: sažuvuši dubļi saspraũguojas Neuhausen;

4) "fest zusammenbinden":
saspraizguot 2 ve̦zumu Sessau;

5) in Abteilungen zerteilen:
s. kūti (mit àu 2 ) Saikava.

Avots: ME III, 742

traukāt

traukât,

1) platzen:
guovij tesmenis var t. ("plaisāt"; mit aû) Auleja. āda traukāja aiz sausuma Jauns. J. un v. 127;

2) sich aufregen machen
(mit aũ) A.-Rahden: kuo tu mani traukā? ‡ Refl. -tiês (mit àu 2 und -ā-) Auleja "vairākkārt trūkties": zirgi var t.

Avots: EH II, 691