Paplašinātā meklēšana

aplìkšus, aplìkšu runāt Ruj., mit Umschweif reden; s. aplīk, aplinkām.

Avots: ME I, 102

‡ izplīkšêt, sich verziehen: kuri (dūmi) uz vietas izplīkš ... gaisā bez uosmes P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 473

izplìkšķêt ² Kl., ausregnend sich verziehen od. vergehen: mākuoņi izplīkšķ.]

Avots: ME I, 783

‡ izplīkšķinâtiês; eine Zeitlang (mit einer Peitsche) knallen: gana izplīkšķinājies, viņš savicina pātagu at pakaļ ap kātu Janš. Dzimtene III ² , 119:

Avots: EH I, 473

‡ nùoplĩkšinât Smilt., (die Flügel) schwingend erschallen machen: putni spārnus vien nuoplīkšināja.

Avots: EH II, 76

nùoplĩkšķêt, nùoplikšêt, nùopļĩkstêt, intr., ein knallendes, klatschendes Geräusch von sich geben: te plikis pa mežu nuoplīkšķēja MWM. VIIĮ, 487. Refl. -tiês, in höherem Grade eine Weile knallen, klatschen: tik upē ūdens šļāca šad, tad un nuoplīkšķējās MWM. VIII, 327.

Avots: ME II, 831

‡ nùoplĩkšķinât AP., C., Ermes, Lemb., Lems., Lieven-Bersen, N.-Peb., Serbig., Wenden., ein knallendes Geräusch erzeugen: n. ar pātagu.

Avots: EH II, 76

paplĩkš(ķ)inât, intr., ein wenig klatschen, knallen: viņš paplīkšināja ar pātagu Blaum.

Avots: ME III, 83

paplĩkš(ķ)inât, intr., ein wenig klatschen, knallen: viņš paplīkšināja ar pātagu Blaum.

Avots: ME III, 83

plĩkš! Interj. zur Bezeichnung eines klatschenden Schalles: plīkš! cē̦rt viens uotram par ausi Seif. Chrest. II, 13.

Avots: ME III, 347

plĩkša, jem., der viel und laut plappert Ruj.

Avots: ME III, 347

‡ plìkšas ² Kaltenbr., Geklatsch (mit der Peitsche): p. vien gāja (ar pātagu situot).

Avots: EH II, 297

I plĩkšêt,

1): meitu drēbes plandījās. lakati plīkšēja kâ karuogi Jauns. Raksti V, 201. dzirdēju, ka plĩkš: meitȩ̄ns raudāja Seyershof. es dziedāju tâ, ka plĩkš vien ebenda. šuodien visi raujas, ka plĩkš vie[n], ar ravēšanu ebenda; ‡

2) unnötig viel sprechen
Salis: kuo tu plīkši tik daudz?

Avots: EH II, 297

‡ II plīkšêt, zu erschliessen aus ‡ izplīkšêt.

Avots: EH II, 297

plĩkšêt Karls., plìkšķêt ² Kl., pļīkšêt, pļīkšķêt, -u, -ẽju, plīkšuôt MWM. X, 878, freqn. plīkšinât ² , plìkšķinât ² Kl., klatschen, (mit der Peitsche) knallen: lietus līst, ka plīkš vien U. lietus pa griestiem plīkšķē̦dams tecējis istabā LP. VII, 774. lāses plīkšķē̦damas sitas pret luogu Stari III, 224. ūdens plūst un plīkš Kaudz. raudāja, ka plīkšķēja vien Valdis Stabur. b. 197. asaras plīkšķē̦damas krīt uz... dzintāra A. XVII, 585. pē̦rkuons vairs neplīkšķ MWM. X, 243. pē̦rkuons... savu uguns rīksti plīkšķē̦dams... Lautb. Luomi 85. spārni vien plīkš MWM. Vl, 425. zvirbulis kâ traks sitas griestuos un rūtīs, ka pļīkš vien XI, 200. sitiens pļīkšķēja Ķencim uz pakauša Kaudz. M. 48. pasta puiša pātaga plīkšēja Aps. VI, 4. panāksnieki . . . jāja jāšus un plīkšināja ār pātagām BW. III, 1, S. 16. kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182. -plīkšķinât, plätschern Neik. n. U.: divi zaļas līdeciņas pa upīti plīkšķināja BW. 30757 var. plĩkšêt, schwatzen Wolmarshof.

Avots: ME III, 347, 348

plĩkši: alectorolophus maior (mit i) Nikrazen.

Avots: EH II, 297

plĩkši Ruj., schlechtes Schilfgras Ruj. n. U.

Avots: ME III, 348

plīkšiens, plīkšējiens, plīkšķiens, das einmalige Klatschen, der Knall: atskanēja viegls plīkšķiens Līguotnis Stāsti I, 87. satraucē̦ti žīda pātagas plīkšķieniem Purap. šmaugie [pātagas] plīkšējieni mīksti atsitās apšu smalcē V. Egl.

Avots: ME III, 348

plĩkšinât, ‡

2) acis p. (mit ì ² ) Mar., mit den Augen blinzeln;
‡

3) sẽjumus p. (mit ì ² ) Mar. "sējumus nuovāļāt". ‡ Refl. -tiês,

1) plätschern:
atvarā plīkšinājās līdakas Stērste A. Z. 104;

2) "nestipri velēties" AP.: tur es pa vakariem pie mārka plīkšinājuos.

Avots: EH II, 297

plĩkšinât PS., C., s. plīkšêt.

Avots: ME III, 348

plĩkšis, jem., der lärmt od. dummes Zeugspricht PS., Wolmarshof.

Avots: ME III, 348

plĩkšķene: kaktā nuorībēja kâ plintes šāviens. tur kāds bij uztaisījis nuo papīra plīkšķeni ("?") Jauns. Raksti IV, 27.

Avots: EH II, 297

plĩkšķene Arrasch, plīkšķenīca C., eine schlechte Flinte.

Avots: ME III, 348

plīkšķêt, plīkšķinât, s. plīkšêt.

Avots: ME III, 348

‡ plīkšķis, = plīkš(ķ)iens: atskanēja varȩns p. Janš. Dzimtene II, 233. viņa kliedzienu kuopā ar ūdens plīkšķiem un... lietus šalkām Delle Negantais nieks 3.

Avots: EH II, 297

plīkštêt, schwatzen Infl. n. U.

Avots: ME III, 348

saplīkšinât, ‡

2) = ‡ saplikšķinât: saimnieks ... saplīkšināja pātagu Vanagu ligzda 261.

Avots: EH II, 437

saplīkšinât, tr., zusammenschlagen, dass es klatscht, knallt: gailis saplīkšinājis spārnus LP. VII, 429.

Avots: ME III, 703

‡ saplīkšķinât, = saplīkšinât ‡ 2: kučieris saplīkšķina pātagu Janš. Līgava II, 36.

Avots: EH II, 437

uzplīkš(ķ)inât,

1) ein wenig klatschen (machen), knallen, applaudieren:
uzplīkšķina... pātagu tik skaļi Janš. Līgava I, 267. uzplīkšķināt ar pātagu. uzplīkšķināt ar ruokām Ramkau;

2) knallende, klatschende Schläge versetzen:
uzplīkšķināt zirgam ar pātagu A. XXI, 132. es tam uzplīkšķināju Ramkau;

3) aufplätschern:
asaru bars uzplīkšķināja (ar asti) salas galā Saikava.

Avots: ME IV, 367

uzplīkš(ķ)inât,

1) ein wenig klatschen (machen), knallen, applaudieren:
uzplīkšķina... pātagu tik skaļi Janš. Līgava I, 267. uzplīkšķināt ar pātagu. uzplīkšķināt ar ruokām Ramkau;

2) knallende, klatschende Schläge versetzen:
uzplīkšķināt zirgam ar pātagu A. XXI, 132. es tam uzplīkšķināju Ramkau;

3) aufplätschern:
asaru bars uzplīkšķināja (ar asti) salas galā Saikava.

Avots: ME IV, 367

aplìk, aplìkam Ruj., aplìku, aplìkus, aplīki, aplìkš (li. apliñk, apliñkui, zu lènkt),

1) Adv., umher, mit einem Bogen herum, mit Umwegen, herum, um
(st. schriftle. apkārt): neej taisni, ej aplīk Lasd. griez aplīki, griez aplīki, bāliņ, savu kumeliņu BW. 13970; aplīk, auch aplīku runāt, mit Umwegen reden. māsa tik ilgi aplīkus runājuse, kamē̦r izvilkuse nuoslē̦pumu LP. IV, 53. viņš man tuo aplīkš pamācīja Mar. A. XV, 105;

2) Präp. mit Acc., st. schriftle. ap, um:
aplīk kalnu saule te̦k Etn. II, 81.

Avots: ME I, 102

ìepliukšķêtiês, einen klatschenden, berstenden Laut von sich geben: buŗas ieplīkšējās.

Avots: ME II, 52

‡ nùobrazdêt, = nùobrazdinêt: šad tad ... iztālēm nuoplīkšēja un nuobrazdēja spārni R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 41. akmins, dibēnī krizdams, nuobrazdējis Nerft n. BielU. nuobrazdēja i[r] nuoskanēja Pas. IX, 179.

Avots: EH II, 34

palãse, palase, nach U. auch palāsa,

1) [palases Salisb.], herabfliessender Tropfen, herabfliessendes Wasser, die Traufe:
lietus plīkšē̦dams gāzās palasēm nuo jumta Aps. nuoglaudīja bārzdu, kuŗā žvadzēja par le̦du pārvē̦rtušās palāses A. XIII, 2, 130. [palāsas te̦k nuo jumta U.] palases te̦k nuo platmales RA.;

2) der Ort, wohin das Wasser fliesst
Freiz.

Avots: ME III, 57

plaišķinât,

1): "plīkšināt" Stom.

Avots: EH II, 281

plakšêt, plakšķēt, -u, -ẽju,

1) klatschen, patschen:
tas nuokritis, ka plakš vien zemē Etn. IV, 156. dakstiņš krīt nuo jumta plakšķē̦dams Dünsb. plikšēja, plakšēja un plunkšēja, kad mazā pilīte nuonāca zemē. lai tā tava mute plakš (Var.: plaukš, plikš, plīkš), kâ es balši velējuos BW. 22676, 1. nuo kukņas atskanēja līdz mums tikai... mīklas plakšēšana Vēr. II, 66;

2) in Wasser od. Kot pantschen
U.;

3) plappern
U., Unsinn schwatzen (plakšēt) Smilt. Vgl. Li. piekšnóti "in die Hände klatschen" und le. plekš(ķ)ēt.

Avots: ME III, 317

pleikšinât, fact., klatschen, knallen machen Etn. IV, 165: citi pīckas pleikšināja (Var.: plīkšķināja, šmīkstināja), es gruožiņu kustināju BW. 30049 var.

Avots: ME III, 334

pļīkš(ķ)êt, s. plīkšêt.

Avots: ME III, 371

pļīkš(ķ)êt, s. plīkšêt.

Avots: ME III, 371

plīksnis "?": tvīkstēt tvīkst plīkšņa lapa BW. 12982 var. Vgl. plaiksne.

Avots: ME III, 347

plīšķêt St., = plīkšêt: cienmāte sāka bučuot tâ, ka plīšķēja vien A. XX, 862. lietus plìšķēja ² Golg., Schwanb., Kreuzb., Saikava.

Avots: ME III, 349

plīšķinât, = plīkšķinât, plätschern: divi zaļas līdeciņas pa upīti plīšķināja BW. 30757 var. plìšķinât ² pātagu Golg., Warkl.

Avots: ME III, 349

‡ plìšķinis ² Nerft, = ‡ plīkšķis.

Avots: EH II, 298

pluñkšinât C., Blaum.; plun̂kšinât PS., Golg., plun̂kšinât ² Salis, Zögenhof, plun̂kšķinât Saikava, plun̂kšķinât ² Behnen, plunkšinâtiês Freiziņ, plunkšķinâtiês, freqn. zu plunkš(ķ)êt, intr., plätschern: divas zaļas līdaciņas pa upīti plunkšķināja (Var.: plīkšķināja) BW. 30757 var. tur plunkšinās pīles MWM. XI, 198. spārdās un plunkšķinājas, ka aizdze̦n visus vēzus Jaun. mežk. 50.

Avots: ME III, 358

satramdît: kučieris saplīkšķina pātagu, satramda zirgus un tad, drusku pabraukājis, nuotura tuos Janš. Līgava I, 15.

Avots: EH II, 457

sẽtiena Rutzau, sẽtiens N.-Bartau, der Hof; der Teil des Hofes zwischen der Kleete und dem Viehstall N.-Bartau, ein mit Gras bewachsener Platz zwischen dem Wohnhaus und der Kleete (sẽtiens) Dunika: iebraucēji sētienā pieturēja zirgu Apsk. v. J. 1903, S. 149. sētienā stāv mājenieki RKr. XVI, I69. panāksnieki izgāja nuo istabas sētienā 256. nuo . . . plīkšķieniem sētieruī skanēja it kâ šaušana Janš. Dzimtene ² I, 259. vējiņš manu balsu nesa dē̦lu mātes sētienā Ld. 10836.

Avots: ME III, 834

šmàrît ² Mar., -ĩju,

1) stark (mit der Peitsche) schlagen:
šmārī pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 140;

2) stark regnen:
līti šmārīja, plīkšēja vien Mar. n. RKr. XV, 140. Aus r. шмáрить "schlagen, peitschen".

Avots: ME IV, 83

šmĩkstinât AP., Nötk., Schibbenhof, (mit ì ²⁾ Kl., Gr.-Buschhof, Golg., Memelshof, Ogershof, Saikava, Selsau, Warkh., fakt. zu šmĩkstêt, (mit der Peitsche)knallen, klatschen machen Spr., Golg., Ramkau; schmatzen Etn. II, 61: šmīkstināt pātagu Golg., Schibbenhof. citi pīckas šmīkstināja (Var.: plaukšķināja, plīkšķināja u. a.) BW. 30049. pirku patādziņu, ka varēju tautu dē̦lu . . . šmīkstināt (knallend schlagen) 21794 var, jāšmīkstina ar muti Etn. II, 61.

Avots: ME IV, 85

trūkt [li. trúkti "reissen, brechen, platzen"] (in Grundsahl angeblich so in der Bed. 2, in der Bed. I dagegen trùkt; Rosenberger unterscheidet Mag. IX, 2, 16 trũkt "mangeln" von trûkt ² "reissen"), -kstu, -ku (eine reflexive III p. prt. trūcēs Zbiór XVIII, 271),

1) entzweigehn, reissen
(intr.), brechen (intr.), auseinanderspringen U.: striķis trūkst (pušu), der Strick reisst U. izkapts trūkst (pušu), die Sense bricht U., Bers., Gr.-Buschh., Marzen, Saikava, Warkl. glāze trūkst (pušu), das Glas springt entzwei U. ātri rāvu . . . dzirnus, lai tās trūka (Var.: plīsa) gabaluos BW. 22478 var. pavediens negribējis un negribējis trūkt LP. IV, 216. ieskanējās trūkdama klavieŗu stīga A. XX, 953. man sirds trūkst, mir bricht das Herz U., Bauske, PS., Saikava, Selsau, Stenden. man(im) sirds par viņu pušu trūkst, er jammert mich Brasche. vēru durvis, spēru kāju, trūkst (verstummen, horen auf) ļaudim valuodiņas BW. 8603;

2) mangeln, fehlen
U.: man trūkst naudas, veselības, druošības, mir fehlt Geld, Gesundheit, Mut U. trūktin trūkst tev, māmiņa, trūkst trijās vietiņās: stallī guov[j]u, klētī pūra, kambarī malējiņas BW. 18379 var. Sprw.: putna piena vien trūkst Br. sak. v. 976 (ähnlich: LP. VI, 858). kad muižā darbu trūks, kad ellē ve̦lnu! 671. daudz vairs netrūka, kad bija beigts RKr. VI, 550. vai tam daudz trūkst nuo kunga (ist er nicht beinahe ein Herr)? Alm. Kaislību varā 127. tik jau manis tur trūka Etn. IV, 43. tā tik vēl trūka, ka jūs būtu neguodīga tē̦va dē̦li Rainis Zelta zirgs 53. ne˙kas tiem netrūka Pas. III, 467;

3) zusammenfahren, erschrecken
(intr.) U. (unter trukt). Refl. -tiês, erschrecken (intr.) AP., Bauske, Drosth., PS. (mit ũ ), Kl. (mit ù ² ), Spr., Wessen, erschreckt auffahren U., scheu werden U.; (schnell) aufstehn, aufspringen: lai nuobēdza baidiklīši, lai māsiņa netrūkstas BW. 26178, 7. sit pie vārtu stuburiņa, lai trūkās Jāņa māte 32638, 1. trūkās mans kumeliņš nuo pe̦lē̦ka akmentiņa 15932, 4. trūksties, manu kumeliņ, kad es gruožus kustināju! A. 913. zirgs trūkstas Kaudz. M. 236. viņa gulēja netrūkdamās tālāk Janš. Mežv. ļ. I, 15. kad bē̦rna lakatus mazgājuot sit jeb plīkšķina gaisā, tad bē̦rns trūkstas nuo miega BW. I, S. 182. trūkties nuo gultas augšām Etn. I, 56. trūkās augšā, cik ātri varēja JR. IV, 156. tūlīt trūkstas abi nuo gultas ārā BW. III, 1, S. 97. zē̦ns trūkās kā putniņš tē̦vam nuo ruokām Krišs Laksts 50. kājās trūkties, blitzschnell aufstehen Infl. n. U.: meita trūkās kājās Pas. IV, 283 (aus Atašiene; ähnlich: Zbiór XVIII, 473; LP. V, 29). jis trūkās un saka: "ai, cik ilgi es nuogulēju!" Pas. III, 385 (aus Bikava). sunītis trūkās nuo suola ze̦maškas Pas. IV, 384. - Subst. trũkšana,

1) das Entzweigehen;

2) das Fehlen, Mangeln;
trũkšanās, das Erschrecken (intr.), das Aufschrecken (intr.); trũkums,

1) das abgeschlossene Entzweigehn; der Bruch
St., U.; das Resultat des Entzweigehns -

a) die Spalte, der Riss:
maizes kukulim ir rieva (trūkums) RKr. XIX, 97;

b) der Bruch:
nabas trūkums, der Nabelbruch (hernia umbilicalis) Preip. 56; vē̦de̦ra trūkums, Flankenbruch, Bauchbruch (hernia ventralis) 55; trūkuma kaite (Wid.) od. tr. valna (Bers., Smilt.), der Hodenbruch. - trūkuma puķe Gr.-Buschh., eine Art Blumen; trũkuma zāle Gr.Buschh.,

a) Wolverlei, Arnika (arnica montana
L.) U., Mag. IV, 2, 61; 89; RKr. II, 67: trūkuma zāļu tēja nuoderīga, kad pārcēlies Etn. II, 150;

b) geranium silvestre
Grünh.;

2) der Mangel
U.; die Armut: trūkumu ciest, Mangel leiden, darben U. nespējīgs vecītis, lielu trūkumu ciezdams LP. IV, 191. izdara nuoziegumu . . . nabadzības vai trūkuma spiesti Vēr. I, 1259. kaujamies... ar savu trūkumu Aps. Bag. radi 15. Sprw.: kur nauda, tur nav trūkuma JK. II, 372, bads māca lūgties, trūkums diedelēt. darbu trūkums A. XI, 98;

3) das einmalige Erschrecken
(intr.), Aufschrecken (intr.): satrūkās ciema suņi; pa tam suņu trūkumam izte̦k ciema dze̦ltanītes BW. 13250, 6. Zu traukt, trauks s. diese und Walde Vrgl. Wrtb. 1, 731, Reichett KZ. XXXIX, 64, Hirt Abl. 8, Scheftelowitz KZ. LVI, 172.

Avots: ME IV, 251, 252

uzpļikstinât,

1) = uzplīkš(ķ)inât l: ar pātagu uzpļikstināt Stenden;

2) = uzplīkš(ķ)inât 2: uzpļikstināt kam ar ruoku pa vaigu Stenden.

Avots: ME IV, 368

viezt, ‡

5) "?": pātagas plīkšķieni viež kuoŗa takti Jürgens 41.

Avots: EH II, 798