plāksta
plāksta, eine breite, leere Schote L., U.; vgl. plākšata, li. plokštė "pākste, miza" und slav. plasъ (bei Trautmann Wrtb. 223).
Avots: ME III, 329
Avots: ME III, 329
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'plāksta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'plāksta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
plākšata
plākšata,
1) auch plākšņata N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, eine Erbsenschote, in welcher die Erbsen erst ansetzen AP. n. U., (mit ã) Jürg.; eine dünne Erbsen- od. Bohnenschote Druw.;
2) ein dünner Gegenstand überhaupt, der, von der Seite gesehen, flach aussieht:
zivs, guovs, cūka, saspiesta grāmata vai ce̦pure izskatās kâ plākšata Druw. Wohl mit kš aus kšķ; vgl. li. plókš čias "flach, platt" und le. plāksta und plāksna.
Avots: ME III, 329
1) auch plākšņata N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, eine Erbsenschote, in welcher die Erbsen erst ansetzen AP. n. U., (mit ã) Jürg.; eine dünne Erbsen- od. Bohnenschote Druw.;
2) ein dünner Gegenstand überhaupt, der, von der Seite gesehen, flach aussieht:
zivs, guovs, cūka, saspiesta grāmata vai ce̦pure izskatās kâ plākšata Druw. Wohl mit kš aus kšķ; vgl. li. plókš čias "flach, platt" und le. plāksta und plāksna.
Avots: ME III, 329
plākste
I plãkste (li. plokštė "pākste") Wolmarshof, N.-Peb., eine unreife Schote; vgl. plāksta.
Avots: ME III, 329
Avots: ME III, 329