piesērt
I pìesẽrt, ‡ Refl. -tiês, sich von selbst mit Getreide vollschichten (von einer rija): rija pati nuo sevis piesȩ̄rusies pilna Pas. XIII, 113.
Avots: EH II, 270
Avots: EH II, 270
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piesērt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piesērt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
piesērt
I pìesērt riju, Getreide auf die Darre legen Mag. XIII, 2, 45: piesēris riju ar labību, bet kuļuot ne˙kas nebiris LP. VI, 78.
Avots: ME III, 288
Avots: ME III, 288
piesērt
II pìesērt: (fig.) mūsu valuodas apziņa ir svešām sanašām piesȩ̄rta Mülenbachs Daži jautājumi IV, 104.
Avots: EH II, 270
Avots: EH II, 270
piesērt
II pìesērt, mit Sand oder Schlamm überführen, verschlämmen (vom Wasser) U.: e̦ze̦rs piesē̦rts un pieaudzis Konv. 2 706. Refl. -tiês, überführt werden. Subst. piesē̦rums, Versandung: upes piesē̦rumi Apsk. v. J. 1905, S. 202. piesē̦rumu nevar redzēt, lai gan ve̦cmāte apgalvuo, ka smiltis sane̦stas šķē̦rsu pa pļavu MWM. X, 245.
Avots: ME III, 288
Avots: ME III, 288
Šķirkļa skaidrojumā (3)
pieblīrēt
samilzt
samilzt, intr.,
1) samil̃zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;
2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;
3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;
4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;
5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. 2 393.
Avots: ME III, 685, 686
1) samil̃zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;
2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;
3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;
4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;
5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. 2 393.
Avots: ME III, 685, 686
sērt
II sērt, mit Sand od. Schlamm überführen, verschlämmen U. Refl. -tiês, überführt werden U. Ursprünglich vielleicht "fliessen" (die jetzige Bed. konnte in piesērt, àizsērt entstehen); in diesem Fall zu ai. sárati "fliesst", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f.); vgl. auch le. sirt.
Avots: ME III, 832
Avots: ME III, 832