pierietēt
I pìeriẽtêt, ‡
3) "?"; nebija ņēmis sev draugaļu..., kuŗai būtu pierietējuši bȩ̄rni Vindedze 94.
Avots: EH II, 268
3) "?"; nebija ņēmis sev draugaļu..., kuŗai būtu pierietējuši bȩ̄rni Vindedze 94.
Avots: EH II, 268
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pierietēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pierietēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
pierietēt
I pìeriẽtēt,
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286
1) zuschiessen (von der Milch in der Brust oder im Euter)
U.;
2) sich füllen, anfüllen (mit Milch):
satikuse guovi ar dikti pierietējušu tesmeni LP. VI, 829. lauvene, kuŗas tesmens bija pierietejis kâ mučele JK. V, 1, 62. mātīte atskrēja pierietējusi Pas. III, 324.
Avots: ME III, 286