piekaunēt
pìekaunêt Spr., beschämen. Refl. -tiês, sich schämen: būtu jel pats nuo sava slinkā auguma piekaunējies! Niedra. tikpat kâ nuolieta ar ūdeni piekaunējusēs sēdēja MWM. X, 312.
Avots: ME III, 256
Avots: ME III, 256
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piekaunēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piekaunēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: