patieš
‡ patìeš 2 Heidenfeld, = pa˙tìesi: kur ir grīslis, tur ir p. (= pa˙tìesi, īsti) liels.
Avots: EH II, 182
Avots: EH II, 182
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'patieš' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'patieš' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
patiešām
patiešām
patieši
pa˙lieši (unter pa˙tìesi): auch ("wirklich") Borchow n. FBR. XIII, 30, Pas. X, 239 (aus Lixna).
Avots: EH II, 183
Avots: EH II, 183
Šķirkļa skaidrojumā (2)
nepatiesi
nepatìesi, nepatieši, nepateisu,
1) mit Unrecht, ohne Grund
[pa nepatiesu Biel. n. U.]: kāpēc mani māmuliņa nepatiesi ienīdēja? Ltd. 2827. citi bē̦rni klaipu plēsa, mani lūla nepatiesi BW. 3041;
2) umsonst, unnützerweise:
pieši mani, zābaciņi nepatiesi (Var.: nepatieši) deldējami 22423. nemin dievu nepatieši! 12558.
Avots: ME II, 726
1) mit Unrecht, ohne Grund
[pa nepatiesu Biel. n. U.]: kāpēc mani māmuliņa nepatiesi ienīdēja? Ltd. 2827. citi bē̦rni klaipu plēsa, mani lūla nepatiesi BW. 3041;
2) umsonst, unnützerweise:
pieši mani, zābaciņi nepatiesi (Var.: nepatieši) deldējami 22423. nemin dievu nepatieši! 12558.
Avots: ME II, 726
palaist
palaîst,
3): ar tuo mēs bijām palaisti un aizgājām Pumpurs Raksti II, 184;
4): tas ar raudas palaidīs Tdz. 55426. makšķere ar palaižamu auklu Gramsden;
6): patieš[i] ... grib[u] dzīvuot, nepalaist augumiņa BW. 5458. p. (sich verlaufen lassen)
guovis mežā Frauenb. aka ir palaista; tagad ūde̦nu ne̦s nuo bedres Siuxt; "VL." (ME. III, 55) zu ersetzen durch "Tdz. 39562";
7): tikai ziemas vidu palaida pilsē̦tā Jauns. Sliņķu virsnieks 22;
8) gestatten
Lng. (unter laist);
9): auch Diet., Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt: p. viesus; ‡
10) beurlauben
BielU.; ‡
11) ausbreiten:
p. (= izārdīt) sìenu Kaltenbr. karpānu bedrei uz dibe̦na palaiž jē̦kulu AP. uz ... klēti, kur bija palaistas darbeniekiem cisas Ciema spīg.; ‡
12) hinfahren (?):
viņš ar gribuot p. līdz Pēterburgai Austriņš Raksti V, 17; ‡
13) "atstāt" PlKur. Refl. -tiês,
1): p. kâ baluodis Pas. IX, 35. pats ... palaidēs ceļī Pas. IV, 80 (aus Malta);
5): viņš palaidās uz māti Frauenb.; ‡
6) nachgeben, sich ergeben
Frauenb., Strasden; tē̦vs negribēja mātei p. (hinter der Mutter zurückbleiben, fig.) Veldre Dēli un meitas 71. ‡ Subst. palaîdums, Losgelassenes, Geschaffenes: savāds dieva p. (von einem Menschen) Janš. Līgava II, 43.
Avots: EH II, 148
3): ar tuo mēs bijām palaisti un aizgājām Pumpurs Raksti II, 184;
4): tas ar raudas palaidīs Tdz. 55426. makšķere ar palaižamu auklu Gramsden;
6): patieš[i] ... grib[u] dzīvuot, nepalaist augumiņa BW. 5458. p. (sich verlaufen lassen)
guovis mežā Frauenb. aka ir palaista; tagad ūde̦nu ne̦s nuo bedres Siuxt; "VL." (ME. III, 55) zu ersetzen durch "Tdz. 39562";
7): tikai ziemas vidu palaida pilsē̦tā Jauns. Sliņķu virsnieks 22;
8) gestatten
Lng. (unter laist);
9): auch Diet., Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Sonnaxt: p. viesus; ‡
10) beurlauben
BielU.; ‡
11) ausbreiten:
p. (= izārdīt) sìenu Kaltenbr. karpānu bedrei uz dibe̦na palaiž jē̦kulu AP. uz ... klēti, kur bija palaistas darbeniekiem cisas Ciema spīg.; ‡
12) hinfahren (?):
viņš ar gribuot p. līdz Pēterburgai Austriņš Raksti V, 17; ‡
13) "atstāt" PlKur. Refl. -tiês,
1): p. kâ baluodis Pas. IX, 35. pats ... palaidēs ceļī Pas. IV, 80 (aus Malta);
5): viņš palaidās uz māti Frauenb.; ‡
6) nachgeben, sich ergeben
Frauenb., Strasden; tē̦vs negribēja mātei p. (hinter der Mutter zurückbleiben, fig.) Veldre Dēli un meitas 71. ‡ Subst. palaîdums, Losgelassenes, Geschaffenes: savāds dieva p. (von einem Menschen) Janš. Līgava II, 43.
Avots: EH II, 148