pastāstīt
pastâstît, ‡ Subst. pastāstījums, das Erzählte: sabrukusi zem dzirdē̦tā pastāstījuma smagās nastas Janš. Līgava II, 517.
Avots: EH II, 176
Avots: EH II, 176
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pastāstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pastāstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pastāstīt
pastâstît, tr., erzählen, mitteilen: paga, paga, tautu meita, pastāstīšu bāliņam BWp. 2 12201.
Avots: ME III, 107
Avots: ME III, 107
Šķirkļa skaidrojumā (7)
ierobs
ierùobs,
1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. 2 2674;
2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;
3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,
a) er hat eine alte Schuld zu tingen,
b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.
Avots: ME II, 60
1) die Kerbe, der Einschnitt, der Streifen:
galdnieks dēlī iegriêzis ieruobus Adsel, Bers.; vē̦lāk kūnis dabū šķē̦rsus ieruobus Konv. 2 2674;
2) die Verranlassung, Ursache, die Grund zur Uneinigkeit, der Zwist:
kas gan par ieruobu viņiem var būt, ka viņi nesatiek Wend. es tev tuo ieruobu varu pastāstīt īsiem vārdiem Liev.;
3) die Schuld:
viņam vēl ve̦cs ieruobs,
a) er hat eine alte Schuld zu tingen,
b) er hat einen alten Zwist auszugleichen
Bers., Lasd. n. A. XII, 560.
Avots: ME II, 60
izgardināt
izgar̂dināt, tr., ergötzen, weiden: izgardināšu acis, ausis un citus prātus MWM. VIII, 28. izgardināt muti ar gardu ēdienu Salisb. Refl. - tiês, sich zur Genüge ergötzen: jāduod nuomēģināt, lai mute izgardinās un zin citiem pastāstīt, ka nav vis viltus manta Seibolt.
Avots: ME I, 736
Avots: ME I, 736
nolenkt
nùolènkt, ‡
2) Perfektivform zu lênkt 1: palīdzi tik n. kur kādu labu līgavu manam Rudītim! Janš. Līgava II, 272. pastāstīt, ka Silenieks grib precēties, ka citas tuo grib n. Precību viesulis 19.
Avots: EH II, 62
2) Perfektivform zu lênkt 1: palīdzi tik n. kur kādu labu līgavu manam Rudītim! Janš. Līgava II, 272. pastāstīt, ka Silenieks grib precēties, ka citas tuo grib n. Precību viesulis 19.
Avots: EH II, 62
padaudzināt
padàudzinât,
1): neaizmirsa Ciebu p. un pastāstīt, kuo tā visu pruot Janš. Līgava I, 255; ‡
2) = izmèlst: Lienei jau padaudzināja Jāni kâ brūtgānu Vank. ļaudis padaudzinava, ka būs kāzas, un atkal apklusa Oknist; ‡
3) "paziņuot": man padaudzināja, ka māsa miruse Warkl.
Avots: EH II, 126
1): neaizmirsa Ciebu p. un pastāstīt, kuo tā visu pruot Janš. Līgava I, 255; ‡
2) = izmèlst: Lienei jau padaudzināja Jāni kâ brūtgānu Vank. ļaudis padaudzinava, ka būs kāzas, un atkal apklusa Oknist; ‡
3) "paziņuot": man padaudzināja, ka māsa miruse Warkl.
Avots: EH II, 126
piesaukt
pìesàukt,
1) = pasaukt, rufen: aiz vārtiņu vien piesaucu (Var.: pasaucu) vēlīguo bāleliņu BW.13566 var.;
2) heran-, hinzurufen:
piesauc kuopēju pie sevis LP. I, 46;
3) nennen:...
vēl daudz citus es varē̦tu piesaukt MWM. XI, 271;
4) anrufen, anbeten:
tuo brīdi iesāka piesaukt kunga vārdu I Mos. 4, 26. dieva vārdu piesaukdams LP. VII, 641. ja tu... dievu piesaukdama apzvē̦rē̦tu muti nepalaist, tad pastāstītu tev VII, 916. redzes gan, vai tu vienreiz nepiesauksi ve̦lnu! IV, 35.
Avots: ME III, 287
1) = pasaukt, rufen: aiz vārtiņu vien piesaucu (Var.: pasaucu) vēlīguo bāleliņu BW.13566 var.;
2) heran-, hinzurufen:
piesauc kuopēju pie sevis LP. I, 46;
3) nennen:...
vēl daudz citus es varē̦tu piesaukt MWM. XI, 271;
4) anrufen, anbeten:
tuo brīdi iesāka piesaukt kunga vārdu I Mos. 4, 26. dieva vārdu piesaukdams LP. VII, 641. ja tu... dievu piesaukdama apzvē̦rē̦tu muti nepalaist, tad pastāstītu tev VII, 916. redzes gan, vai tu vienreiz nepiesauksi ve̦lnu! IV, 35.
Avots: ME III, 287
valodnieks
valuôdniẽks,
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463
vēsmīgs
II vēsmîgs,
1) sonderbar, merkwürdig
Aahof, Laud., Lis., N.-Schwanb., Vīt., (mit è 2 ) Heldenfeld, Lubn.; schwer verständlich (mit è 2 ) Sessw.; "nedzirdē̦ts; jauks, kas ļuoti valdzina" Sessw.; "über trieben" Frauenb ; "briesmīgs" (mit è 2 ) Golg.; "glauns" (mit è 2 ) Saikava; hoffärtig, dünkelhaft Bers., (mit ê ) Kalzenau: nevar atcerēties, tāds vēsmīgs vārds Laud., Lubn., Vīt. vēsmīgus brīnuma vārdus es dabūju dzirdēt Poruk MWM. v. J. 1896, S. 804. zināja . . . vienu, uotru vēsmīgu gabalu pastāstīt Poruk III, 30I. tuvu es neredzēju, bet vēsmīgs gan izskatījās par gabalu Laud. vēsmīgs (schwer verständlich) uzde̦vums Sessw. viņš runā vēsmīgi (übertrieben) Golg. vēsmīgs ("briesmīgs") nuotikums ebenda, vēsmīgs jaunskungs Saikava;
2) "freundlich liebenswürdig, wohlwollend"
(mit ẽ ) Nötk. Zur Bed. 1 vgl. vāsmîgs 2 und vē̦smuoties.
Avots: ME IV, 570
1) sonderbar, merkwürdig
Aahof, Laud., Lis., N.-Schwanb., Vīt., (mit è 2 ) Heldenfeld, Lubn.; schwer verständlich (mit è 2 ) Sessw.; "nedzirdē̦ts; jauks, kas ļuoti valdzina" Sessw.; "über trieben" Frauenb ; "briesmīgs" (mit è 2 ) Golg.; "glauns" (mit è 2 ) Saikava; hoffärtig, dünkelhaft Bers., (mit ê ) Kalzenau: nevar atcerēties, tāds vēsmīgs vārds Laud., Lubn., Vīt. vēsmīgus brīnuma vārdus es dabūju dzirdēt Poruk MWM. v. J. 1896, S. 804. zināja . . . vienu, uotru vēsmīgu gabalu pastāstīt Poruk III, 30I. tuvu es neredzēju, bet vēsmīgs gan izskatījās par gabalu Laud. vēsmīgs (schwer verständlich) uzde̦vums Sessw. viņš runā vēsmīgi (übertrieben) Golg. vēsmīgs ("briesmīgs") nuotikums ebenda, vēsmīgs jaunskungs Saikava;
2) "freundlich liebenswürdig, wohlwollend"
(mit ẽ ) Nötk. Zur Bed. 1 vgl. vāsmîgs 2 und vē̦smuoties.
Avots: ME IV, 570