pasir̂ds, 
-s, pasir̂de,  die Partie unter dem Herzen; - der Magen L.: 
spaidās ar žņaudzēju pasirdī Vīt. 
[pasirds tuo nevar saēst,  der Magen kann nicht verdauen Für. I, unter 
ēst.] Der Plur. 
pasirži,  die Herzgrube [lV.-Kurl.], V.: 
pakrūte apņe̦m pasiržus jeb lāmiņu un ribu galus Konv. 
2 3037. 
grūti strādājuošam pasirži sāp Etn. III, 159; II, 149. 
pasiržuos spiežuot Konv. 
2 2085. 
pirtī mazgājuoties, bē̦rniem ceļ pasiržus, ar lūpām smūkšķinuot BW. I, S. 182; 
pasiržuos,  im Herzen Hug. Mag. IV, 2, 145. So auch: 
klusas nuopūtas zuogas iz pasiržiem Step.
Avots: ME III, 
98