I sêks (li. 
šė̕kas  "Grünfutter") Serbigal, Ronneb., Smilt., Neuenb., Lis., Kr., Preili, 
sè̦ks 2 Ruj., Salis, AP., Deg., Bl., Selg., Bixten, Schnickern, Līn., Kurs., Dunika, 
sē̦ks Manz., U., Grünh., 
sè̦ka 2 Karls., Iw., 
sē̦ka Mežamuiža (Kr. Mitau), Heidenfeld, Planhof, 
sè̦kas 2 Valgale,  
das zur Fütterung frisch gemähte Gras (auch Klee, Wicke Kurs.) U.: 
dārzā zirgiem sē̦ku pļaut Līguotnis II, 15. 
vajadzēja likt luopiem uz silēm sē̦ku Duomas I, 811. 
kas lietas nu sē̦ka?  was Gutes ist nun mehr am Grase? Manz. 10 Gespr. - In Ramkau bedeute 
sē̦ks und sē̦ka  schlecht gewachsenes, kurzes Heu: pakaustīšu purvā sē̦ku; aitai barības ziemai pietiks. Nach Fick Wrtb. I4, 42 und III4, 68 zu ai. š̍āka-ḥ  "essbares Kraut" und an. há  "Grummet"; aber apr. schokis  "Gras"  weist anscheinend auf ein urbalt. *ši̯ēk-: ši̯ōk-.Avots: ME III, 
825, 
826