aizpļekāt
‡ àizpļe̦kât,
1) mit Kot besudeln
Kal.: a. duru priekšu;
2) durch Kot hin-, weggehen
Dunika.
Avots: EH I, 43
1) mit Kot besudeln
Kal.: a. duru priekšu;
2) durch Kot hin-, weggehen
Dunika.
Avots: EH I, 43
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pļekāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pļekāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
apļekāt
appļekāt
‡ appļe̦kât Dunika, (mit schmutzigen Füssen auftretend) besudeln: a. grīdu dubļainām kājām.
Avots: EH I, 106
Avots: EH I, 106
atpļekāt
‡ atpļe̦kât, durch Kot watend herkommen Dunika, Rutzau: vai tu varēji pa tādu ceļa a.? Refl. -tiês, bis zum eignen Überdruss durch Kot waten Dunika: a. pa dubļiem.
Avots: EH I, 159
Avots: EH I, 159
izpļekāt
‡ izpļe̦kât, austreten (beim Waten tiefe Spuren hinterlassend) Dunika: i. dubļus. Refl. -tiês, eine Zeitlang (zur Genüge) durch Kot waten Dunika: dabūju krietni i.
Avots: EH I, 474
Avots: EH I, 474
nopļekāt
nùopļe̦kât, tr.,
1) abtrampeln:
vistas nuopļe̦kājušas puķu duobes Dond.;
[2) (mit Schmutz) bespritzen, beflecken:
pa nakti mājās nākuot nuopļe̦kāju bikses Dunika. Refl. -tiês, sich beschmutzend bespritzen Dunika].
Avots: ME II, 833
1) abtrampeln:
vistas nuopļe̦kājušas puķu duobes Dond.;
[2) (mit Schmutz) bespritzen, beflecken:
pa nakti mājās nākuot nuopļe̦kāju bikses Dunika. Refl. -tiês, sich beschmutzend bespritzen Dunika].
Avots: ME II, 833
papļekāt
‡ papļe̦kât Dunilta, = pabradât: p. pa dubļis. kāds (dubļainām kājām ejuot pē̦das atstādams) papļe̦kājis istubas vidū.
Avots: EH II, 164
Avots: EH II, 164
pārpļekāt
‡ pãrpļe̦kât Dunika,
1) mit nassen Füssen heimkehren:
p. mājās;
2) mit nassen Füssen hinübergehen.
Avots: EH II, 208
1) mit nassen Füssen heimkehren:
p. mājās;
2) mit nassen Füssen hinübergehen.
Avots: EH II, 208
piepļekāt
pļekāt
pļȩkât,
1): (bȩ̄rni) skrēja mums pakaļ, pļȩkādami savām... kājelēm pa dubļiem Jauns. Raksti VI, 343. Refl. -tiês,
1): auch Seyershof; ‡
2) sich mit einer breiigen Masse (Lehm, Kot, Teig) abgeben
Seyershof; ‡
3) verschwenderisch mit etw. umgehen
Dunika: p. ar naudu, ar trumpām.
Avots: EH II, 307
1): (bȩ̄rni) skrēja mums pakaļ, pļȩkādami savām... kājelēm pa dubļiem Jauns. Raksti VI, 343. Refl. -tiês,
1): auch Seyershof; ‡
2) sich mit einer breiigen Masse (Lehm, Kot, Teig) abgeben
Seyershof; ‡
3) verschwenderisch mit etw. umgehen
Dunika: p. ar naudu, ar trumpām.
Avots: EH II, 307
pļekāt
pļe̦kât, -ãju,
1) mit der flachen Hand schlagen, etwas Weiches, Klebriges werfen, plätschem
Wid.: kam, pīlīte, tu pļe̦kāji, kam sajauci ūdentiņu? BW. 11903;
2) klatschen, bösen - Leumund verbreften
Ramelshof. Refl. -tiês, waten: ilgi pļe̦kājās pa slapjuo tīrumu un nevarēja tikt uz ceļa Dunika. Vgl. plekšêt 1 u. 2.
Avots: ME III, 368
1) mit der flachen Hand schlagen, etwas Weiches, Klebriges werfen, plätschem
Wid.: kam, pīlīte, tu pļe̦kāji, kam sajauci ūdentiņu? BW. 11903;
2) klatschen, bösen - Leumund verbreften
Ramelshof. Refl. -tiês, waten: ilgi pļe̦kājās pa slapjuo tīrumu un nevarēja tikt uz ceļa Dunika. Vgl. plekšêt 1 u. 2.
Avots: ME III, 368
sapļekāt
sapļe̦kât, ‡
2) = samĩdît: s. labību Wolmarshof. s. (= sabrist 1) kājas Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika. = sabristiês.
Avots: EH II, 437
2) = samĩdît: s. labību Wolmarshof. s. (= sabrist 1) kājas Dunika. ‡ Refl. -tiês Dunika. = sabristiês.
Avots: EH II, 437
sapļekāt
sapļe̦kât, intr., zusammenfallen, glitschig, schliefig werden: es šuoreiz izcepu sapļe̦kājušu maizi Dond. N. RKr. XVII, 50.
Avots: ME III, 705
Avots: ME III, 705
uzpļekāt
uzpļe̦kât, = uzpļe̦ckât; mit den Füssen Schmutz auftragen: guovs uzpļe̦kājusi uz ceļa C., Ramkau. suns ar savām kājām uzple̦kājis dubļus uz izklātuo aude̦klu Dunika.
Avots: ME IV, 368
Avots: ME IV, 368