pārsist
pãrsist, ‡ Subst. pãrsišana, das Entzweischlagen: Jānīšam liels vē̦de̦rs ...: piecas vē̦zas salauzīju, pārsišanas nedabāju BW. 20243.
Avots: EH II, 210
Avots: EH II, 210
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pārsist' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pārsist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pārsist
pãrsist, tr., entzwei-, durchschlagen: tev kājiņu pārsitīs BW. 29156. [Refl. -tiês,
1) beim Gestossen- oder Geschlagenwerden entzweigehen:
man galva pārsitās; uola krizdama pārsitās;
2) sich durchschlagen
(übertr.): lai gan laiki grūti, tuomē̦r kaut kâ pārsitīšuos Bers.;
3) umschlagen
(intr.): vējš pārsities uz citu pusi C.; (übertr.) šis šaubīgais atkal pārsities citā pusē, ist zu einer andern Partei übergegangen.]
Avots: ME III, 174, 175
1) beim Gestossen- oder Geschlagenwerden entzweigehen:
man galva pārsitās; uola krizdama pārsitās;
2) sich durchschlagen
(übertr.): lai gan laiki grūti, tuomē̦r kaut kâ pārsitīšuos Bers.;
3) umschlagen
(intr.): vējš pārsities uz citu pusi C.; (übertr.) šis šaubīgais atkal pārsities citā pusē, ist zu einer andern Partei übergegangen.]
Avots: ME III, 174, 175
Šķirkļa skaidrojumā (2)
antiķis
‡ añtiķis, die Augenbraue Rutzau; der Knochen oberhalb der Augen Dunika, Kal., OB., Rutzau; die Schläfe ebenda; Plur. añtiķi, der obere Teil des Gesichts überhaupt ebenda: blondīne ar tumšiem antiķiem Janš. Bandavā 11, 45. dikti pārsists labais antikis ... kad tik acs arī nav maitāta! 203. kad kraušu pa antiķis, tad redzēsi gan! Dunika. Wohl aus li. añtakiai "etwas über den Augen".
Avots: EH I, 70
Avots: EH I, 70
sariest
sariest,
1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;
2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;
3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. 2 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;
4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;
5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,
1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;
2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.
Avots: ME III, 719
1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;
2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;
3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. 2 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;
4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;
5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,
1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;
2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.
Avots: ME III, 719