stimbe̦ns, 
stìmbāns 2 Prl.,
1)  ein Baumstumpf (stimbens) U., 
(stimbins) Kreuzb., Wessen, (mit 
ìm 2 ) Sussei, Gr. - Buschhof, Warkl., 
(stimbē̦ns) Peb., (mit 
ìm 2 ) Sessw., 
(stìmbans 2 ) Golg.;  
ein hoher Baumstamm, an dem die Spitze abgebrochen ist (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh., 
(stimbens) U., Luhn. n. Etn. III, I; Tirs. n. RKr. XVII, 79, Plm., 
(stimbenis) Janš., 
(stimbāns) Bers., Lub., 
(stimbans) Sessw.;  
ein abgestorbener Baum (stimbens) Infl. n. U.;  
ein Holzstück (stìmbe̦ns 2 ) Gr. - Buschh.: 
es piesēju kumeliņu pie uozuola stimbeniņa BW. 29726. 
kre̦klu šuvu pie stimbe̦na (Var.: 
stumbura) mērīdama 7354 var. 
atspiedies pie ve̦cā vītuola stimbe̦na Saul. III, 226. 
pēc kaŗa mežuos ir palikuši tikai apde̦guši stimbe̦ni Gr. - Buschh. 
atlikušie ce̦lmi un kailie stimbeņi Janš. Nīca 13, 
tur bija tādi stimbe̦ni, - atvedēm uz mājām: būs laba malka Gr. - Buschh. 
me̦lnie stimbeņi, kas... netālu nuo malas rē̦guojas ārā, ir... buojā gājušā kuģa atliekas Janš. Dzimtene 
2 III, 224. 
stāvēja tik klusu... kâ uodi stimbe̦nā ap jaunu gadu Kaudz. Izjurieši 192. 
vējeņu kailie stimbe̦ni, kuŗu spārni tagad dusēja Veselis Saules kapsē̦ta 12;
2)  figürlich: stīvs kâ stimbans RKr. VI, 777. 
kājas kâ stimbe̦ni Saul. JR. IV, 48. 
pirksti kâ stimbani Plūd. LR. IV. 387. 
viņa sniedza... skūpstīt savus sarkanuos stimbanus Druva lll, 601;
3)  ein älterer Junggeselle (stimbans) Sessw. 
Zu stambans (s. dies), li. stimberys  "Stummel", sustimbti  "hart werden (vom Gras)" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16.
Avots: ME III, 
1069, 
1070