Paplašinātā meklēšana

mãkuôņmètelis *, der Wolkenmantel (des Donnergottes): mākuoņmēteli tam me̦lnuo vējš... izplēta Asp.

Avots: ME II, 580

mètelis: auch AP., C., Ermes, Serbig., Wenden, Windau, (mit ê ² ) Ruj., (mit ẽ ) Behnen, ‡

2) ein Mantel mit bis zur Hälfte reichendem Futter
(neben meñtelis "Mantel") Seyershof: vasaras menteļiem vīriešiem līdz pusei ielika uoderi; tuos sauca mēteļus; sieviešiem tādu mēteļu nebij; ‡

3) kuoka m., der Sarg
Janš. Dzimtene IV, 173; ‡

4) Schimpfname für jem., der sich langsam zu bewegen pflegt
Linden in Kurl.: ak tu m. tāds, vai tu vilksies ātrāk!

Avots: EH I, 810

mètelis [auch Wolm., Trik., Jürg., Arrasch, N. - Peb., mẽtelis ² Lautb., Bauske, mêtêlis ² Dunika, mẽtelis Tr.], Demin. auch mēteļuks U. b., der Mantel: pie pupuru ce̦purītes vajag skuju mētelīša (Var.: mēteliņa) BW. 30557. rudens, ziemas, vasaras mētelis. Herbst-, Winter-, Sommermantel. [Aus aruss. мятель

Avots: ME II, 622

‡ pusmètelis ² Kaltenbr., ein kurzer, wattierter Männermantel: mugurā ... pusmēteļi Janš. Dzimtene IV, 216.

Avots: EH II, 333

vìrsmètelis MWM. VI, 2; Asp. VII, 21, ein Überwurf, eine Pelerine (?).

Avots: ME IV, 613

I mẽļš Gold. n. RKr. XVII, 27, [Tr., Dond.], mḕļš ² Erlaa, dunkelblau Gold., violett Wid., "zili me̦lns" Windau: plandāties, mēļi svārki! RKr. XVI, 231. liepai mēļas villānītes Ltd. 1293. [mẽļi mākuoņi Alschw., Kabillen. pirksts sadaudzīts zili mẽļš Kabillen.] mēļa linu druva BW. 22454; [28026]. siliņam mēļi ziedi 5640. [mēļi zied linu druva 4123.] me̦tat me̦dzami mēneša naudu! ne mūsu veltītes bez mēļas dzijas RKr. XVI, 146. vedējiem bija mugura mēļais mētelis BW. III, 1, S. 87. netīri mēļš ir zemes netīrais vaigs A. XX, 882. mēļas acis, trübe, müde Augen. bē̦rnam acis me̦tas mēļas, jāliek gulēt Ahs., Sassm. - Nebst mēles zu me̦l̃ns [und li. mėłas ("?") łaivùžis Jušk., SvD., S. 156?].

Avots: ME II, 615

nùoplĩvêt, nùoplĩvuôt, nùoplivuôt, nùoplivinât, nùoplivinât, nùoplĩvinêt, eine flatternde Bewegung machen, dahin flattern: mētelis vien nuoplīv Dok. A. nuoņe̦m tautas vainadziņu, mati vien nuoplīvuoja BW. 24450. pār krastu nuoplīvuoja gara dūmu strīpa Stari I, 41. [kâ bālgana liesma nuoplīvuoja... acīs Veselis Saules kapsē̦ta 20.] meitene nuoplīvinē pa pļavu Latv. Refl. -tiês, eine flatternde, flackernde Bewegung machen: vakarblāzma nuo-dzisa, nuoplīvuodamās nakts me̦lnuo mākuoņu asiņainās krēpēs Austr. svece nuoplivinājās vairākus lāgus Vēr. II, 1313.

Avots: ME II, 831

nùoplũkât,

1): sīkstu vīksnu nuoplūkavu Tdz. 43727; ‡

2) = nùoplukt 1 Wilsenhof: nuoplūkājis mētelis. ‡ Refl. -tiês Wilsenhof: nuoplūkājusies (izpūrusi, slimīga izskata) vista.

Avots: EH II, 77

nùorũzêt, fuchsrot werden Erlaa, N.-Peb., Ar., Tirsen, Festen, Lub., Meselau, (auch: nùorūzuot) Sessw.: kažuociņš...ar mazu, nuorūzējušu apkakli Austripš M. Z. 92. ce̦pure pa˙visam nuorūzējusi saulē un lietū Jürg.; "nuobaluot" Erlaa, Schujen, Selsau, Sessw., Lös., Lis.: nuorũzējis mētelis Alschw.]

Avots: ME II, 842

I pìelīgt, pielĩkt, passen, zupassen: kādu ļaužu, brālīt, tava līgaviņa? ne pusīte nepielīga pie tā tava augumiņa BW. 21262, 3. viens uotram pielīgstuoši, kâ divi rieksti vienā ķeķē Apsk. v. J. 1903, S. 66. viens uotram līktin pielīkstuoši Janš. šī drāniņa labi pielīgst manai galvai Mattison. mans mētelis pielīkst tev vēl labāki nekā man pašai Janš. Dzimtene V, 88.

Avots: ME III, 267, 268

‡ plāgāns "izlēpis, izlielīgs plātītājies" Vīt.: svārki vaļā, mētelis vaļā, bikses nuošļukušas, ar muti plātās: tīrais p.!

Avots: EH II, 287

plasku plaskumis, = ple̦sku ple̦skumis: kad salijis mētelis steidzīgi suoļuojuot sitas un tinas ap lieliem, tad saka: "salijis slapjš iet plasku plaskumis" Burtn.; "juku jukumis" Dobl, n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 320

plāvāns Fest., Ar., etwas Wallendes, Flatterndes: mētelis vaļā, iet kâ plāvāns. gaisa plāvāns Fest., der Habicht. Wohl zur Wurzel von plevinât.

Avots: ME III, 332

pusduris, pusdùrvis, nom. pl., Demin. pusdùrvtiņas, die untere, apart schliessbare Hälfte einer Tür MSil.: agrāk rijās bija durvis veŗamas uz āru un pusdurvis uz iekšu Vīt., Sessw. aiztaisi pusdurvis, ka neiet paserē kāds kverkšķis! Vīt. 29. Bei Kaudz. auch der Sing.: mētelis bij uz pusdurvtiņas uzme̦sts Kaudz. M. 29. dūmi... tika ārā vienīgi pusdurvij pa virsu Kaudz. Ve̦cpiebalga 51.

Avots: ME III, 425

pũsma N.-Peb., Nigr., Drosth., Kandau, Arrasch, Bauske, pùsma Jürg., auch pūsme, pūsmis Ruj. n. U., der Hauch, Lufthauch, Windhauch; der Atemzug: vēja pūsmai caur lapienu ejuot, bira ievu ziedi Lautb. Luomi 13, nuo lejas pūš spēja vēja pūsme tām pretim A. v. J. 1902, S. 2. klaigas ne̦s uz malu veja pūsmas MWM. XI, 260. mētelis cēlas un grima nevienādajā vēja pūsme Niedra Zemn. Dē̦ls 61. vēja ne˙maz nav laukā, ne pūsmiņas arī ne LP. V, 63. luogā zieduoņa pūsmiņa dveš A. v. J. 1897, S. 394. pa kapsē̦tas ve̦cajiem bē̦rziem šalca rudens pūsma A. v. J.1900, S. 1078. te uzpūta auksta pūsma MWM. v. J. 1899, S. 627. vejš pūš, kur gribē̦dams, un tu gan dzirdi viņa pūsmu Glück Joh. 3, 8. ka viņš tam . . . dzīvību šķiņķuotu, kas .., iekš pēdīgām pūsmām gulēja Makkab. 3, 31. Vgl. pùst.

Avots: ME III, 450

raûstît C., Wolm., raũstît Widdrisch, -u, -ĩju, freqn. zu raût,

1) (mehrfach) zerren, reissen; schnell bewegen, zucken machen:
ple̦cus LP. I, 114. viņš ātri raustīja uzacis Vēr. II, 65. nerausti nu lūpas! JR. IV, 48. dusmās raustītā balsī Vēr. II, 790. apstāj mani trejas tautas sīku priežu kalniņā, rausta manu vainadziņu BW. 13332. ceļat, tautas, manu pūru, ceļat viegli, neraustāt! 16679. (kumeliņš) rausta stangu iemauktiņus 14710, 6. neļauj man dzē̦rušam raustīt (dauzīt) savu kumeliņu 27013, 2. pavadu nerausti, lai (sc.: zirgs) iet, kur pats nuoduomājis! LP. IV, 200. es tevi raustīšu dze̦lzu ecēšām Br. 109. - miegs acis rausta U., der Schlaf stellt sich ein. raustāmais, der Gegenstand des Verlachens, Foppens, der Narr: visi skaita (pantiņu) un mani uzņē̦mušies kâ par raustāmuo Austrinš Nuopūtas vējā 59;

2) valuodu raustīt Kaudz. M. 72; SDP. VIII, 29, stottern;
runas vīrs sacīja uz Prātnieku raustuošā valuodā (stotternd) Kaudz. M. 70; viņš runā raustīdams U., er stottert, stammelt. Refl. -tiês,

1) (für sich) hin- und herzerren, -reissen:
ziemeļam pieci puiši, vieni paši apausīši. kad vaj[a]dzēja zirgu jūgt, cits nuo cita (Var.: viens par uotru) raustījās BW. 12856. viņš ieraudzīja divus zē̦nus gar kādiem se̦dliem raustāmies Dicm. pas. v. I, 67;

2) Zuckungen haben, zucken:
ja labā acs raustās, tad būs jāraud Etn. II, 110. acis tam vienmē̦r raustī jās Alm. zilganās lūpas raustījās Alm. Kaislību varā 152. viņas ple̦ci raustījās aiz raudiem Skalbe. viss viņa stāvs karstās sāpēs raustījās Alm. Kaislību varā 112. viņš žāvuoja atkal trīcē̦dams un pie visas miesas raustīdamies Turg. Muiž. pereklis 54. sprikšē̦dams plīvinājās viņa mētelis un raustījās te augšup, te lejup Vēr. II, 351. ļaudis raudāja raustīdamies Kra. Vīt. 78. vilks raustās, rīstās grūtās ciešanās Krilova pasakas 25. lai tas mūsu krustu bē̦rns raustīdamies nerunā, auf dass unser Patenkind nicht stottern möge Ld. 10.893. sirds uz tuo raustās U., das Herz begehrt, sehnt sich darnach;

3) sich
(acc.) wiederholt reissen, zuckend wegrücken (intr.): nabadzības dēļ nebūs tev nuo . . . Jēzu[s] raustīties Manz. Post. I, 6;

4) einander reissen, zerren; kämpfen:
es ar viņu vēl raustīšuos Kav. - Subst. raustîšana, das (mehrfache) Zerren, Reissen; Zuckungen, Krampf U.; raustîšanâs, das gegenseitige Zerren, Reissen; das Zucken: muskuļu raustīšanās Vēr. II, 339; raustĩjums, die beendigte Tätigkeit des (wiederholten) Zerrens, Reissens; die Zuckung, der Zuck; raustîtãjs, einer, der (wiederholt) zerrt, reisst: meitas tevi izlamāja par vainaga raustītāju, visu meitu brūtgāniņu BW. 11789.

Avots: ME III, 489

rūsaîns L., U., rūsans Wid., Ar., (mit ù) PS., rūse̦ns Ar., (rùsains Ju*rg., Arrasch) rostig U., (rûse̦ns ² Ruj., rùse̦ns C., rûsans ² Salis, Widdrisch, rùsins ² Kl.) rostfarben, rötlich, bräunlich: kakls rūsaini sarkanā krāsā Konv. ² 1356. rūsans mētelis LP. VII, 229. rūse̦nās smilgas MWM. VI, 841. rūse̦na čūska X, 6.

Avots: ME III, 572

sal̂ns Kl., C., schimmelfarbig U., fahl Dr.: salns zirgs Saul. III, 58. salnas guovis, schimmelfarbige Kühe U. salnie vērši MWM, X, 153. salnais mētelis Purap. Zu sal̂na.

Avots: ME III, 675

II šìlka ² : "svārki, mētelis" Heidenfeld; grābj sev pie vē̦de̦ra - jūt citu šilku, ... - nu kļuvis pats par vilku J. Medenis Sējējs 1939. S. 4.

Avots: EH II, 626

‡ II šin̂ka ² Seyershof "ve̦cs, apvalkāts mētelis". Auf dem als Deminutiv aufgefassten šinelis < r. шинель beruhend?

Avots: EH II, 626

spā̀rnaîns, spārnīgs (?) Für. I, geflügelt, gefiedert U.: spārnainais . . . ienaidnieks Ārstn. kal. II, 20. spārnainais mētelis, Flügelmantel Zeif. III, 3, 43.

Avots: ME III, 987

suluôt: lai suluoja pīrādziņi BW. 8117 var. Refl. -tiês: priekšnamā suluojās stipri salijis ... mētelis Sārts Str. 196.

Avots: EH II, 602

zvê̦râda, das Pelzwerk, das Fell: ar zvē̦rādām apšūts mētelis Vēr. II, 1076.

Avots: ME IV, 772