labvēlis
labvẽlis (f. labvẽle), der Wohlwollende Elv., der Gönner: viņam nebij ne mantas, ne bagātu radu, ne labvēlu JR. IV, 11. grieza, mana labvēlīte, tā dziedāja rudzīšuos BW. 27998.
Avots: ME II, 399
Avots: ME II, 399
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'labvēlis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'labvēlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
nelabvēlis
neabvẽlis, f. -le, der (die) Nichtwohlgesinnte, Neidische: visus viņš tur par saviem nelabvēļiem Apsk. glāžu šķirstam nelabvēles kâ virves aptinušas re̦snas lēles Asp.
Avots: ME II, 720
Avots: ME II, 720