lèvenis [auch Serbigal,
lẽvenis Salis, Līn.],
1) [lèvenis PS.,
lèvenis Trik.],
eine moorige, sich bewegende Stelle Smilt., Schujen, [Freudenberg];
2) ausgespühlter Uferrand Smilt., [Serbigal];
3) lẽvenis Kand., [Salis, Bauske, Bixten, Blieden, Stuhrhof, Treiden, Jürg., Wolm., N. - Peb.,
lèvenis PS.,
lêvenis Arrasch],
der Haufe, die Menge [Nitau, Gold.]:
miltu lēvenis LP. VI, 100.
pa nakti sabiris ve̦se̦ls lēvenis ābuolu Katzd.
mājiņas, kādu tuoreiz bij ve̦se̦ls lēvenis Vēr. I, 1467.
[nāk liels lēvenis bē̦rnu um Doblen.]
sūdu lēvenis, der Misthaufen Naud.;
[siena, labības, zâļu, dūņu lèvenis PS.]; namentl.
siena lēvenis, [lẽvenis MSil., Blieden],
zum Trocknen zusammengeharktes Heu [Tuckum], Kand.
[ē̦nu lēvenis Austriņš M. Z. 24.
cilvē̦ki sagulušies lẽvenī MSil.]
lēveņiem od.
lēveņu lēveņiem, haufenweise: kur zuobins licis, tur krituši lēveņiem LP. IV, 67.
nuoslānīja grauzējas lēveņu lēveņiem LP. V, 221.
[lēvenis (mit nicht gedehntem
ē) "mārka ziedu kārta, kas pārklāj mārkus ar dze̦ltāni zaļu plēvi" Neu - Wohlfahrt;
lẽven[i]s Nötk.
"e̦ze̦rā pe̦lduošs līkšņas gabals; Menge": ve̦se̦ls lēven [i] s aitu;"lêvenis (um Papendorf)
- ein zusammenhängender und zusammenklebender Haufe von Stroh, Heu, Mist": mati savē̦lušies kâ lēvenis. gubas rudens slapjumā apaugušas kâ lēvenis. - Zur Bed. 1 vgl. allenfalls r. лава (wenn echt slavisch) "Moorbruch" (nach Miklosich Etym. Wrtb. 178), sowie Būga KSn. I, 272 f. und Petersson Heterokl. 188 f.; oder zu slav. lēviti "nachgeben" (bei Berneker Wrtb. I, 715)? In der Bed. 3 wohl zu lēvere.]Avots: ME II,
463,
464