Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kurstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kurstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizkurstīt

‡ àizkur̃stît, (wiederholt) ein wenig anheizen Dunika: a. krāsns priekšā uguni, lai var redzēt (maizi šaujuot krāsnī).

Avots: EH I, 33

izkurstīt

‡ izkur̃stît Dunika, heizend verbrauchen: i. visus žagarus.

Avots: EH I, 459

kurstīt

kur̃stît (li. kùrstyti), -u, -ĩju, tr., freqn. zu kur̃t,

1) oft ein wenig heizen, schüren:
snauž uguni kurstīdama BW. 22346. Sprw.: kur uguns jau deg, tur kurstīt nevajaga;

2) fig., anfachen, reizen:
puisis kurstīja meitas vārdiem Grünh.

Avots: ME II, 326

pakurstīt

pakur̃stît [li. pakùrstyti], tr., freqn., pakur̃t [li. pakùrti],

1) unten Feuer anmachen:
juo vācietis augsti lē̦ktu, vēl pakurtu uguntiņu VL.;

2) ein wenig anheizen, anzünden:
ne ugune (für uguns) pakurstīta BW. 27222. pakuŗam uguntiņu 32892;

[3) = izkurt" aushitzen":
jau pakurts "es ist schon ausgehitzet" Für. I, unter kurt].

Avots: ME III, 51

pārškurstīt

‡ pārškùrstît 2 Oknist, (von neuem ?) auseinandernehmen: p. vērpjamuos linus, lai tik labie vien paliktu.

Avots: EH II, 213

piekurstīt

pìekurstît,

1): p. uguni Janš. Mežv. ļ. II, 55.

Avots: EH II, 256

piekurstīt

pìekurstît,

1) (mehrfach) anmachen (vom Feuer);
piekurstīt nemiera uguni;

2) aufhetzen:
"vecīt, neej vis...", Anna vēl piekurstīja B. Vēstn.

Avots: ME III, 261

skurstīt

skùrstît 2 N.-Schwanb., -u, -ĩju, = šķirstît: kuo skursti pa matiem, vai utu meklē? Druw. n. RKr. XVII, 77. Aus šķirstît . skurinât? In Nötk. sei es gleichbed. mit skurināt, purināt, kratît aiz nepatikas, atkratīties nuo kā.

Avots: ME III, 906

škurstīt

škurstît: auch (mit ùr 2 ) Alswig, Fehteln, Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Livl., Nerft, Pilda, Sonnaxt, Višķi, (škur̃stît) AP., C., Schujen, (mit ur̂ 2 ) Ramkau.

Avots: EH II, 628

uzkurstīt

uzkurstît,

1) wiederholt anheizen, schüren:
uzkurstīt plītī uguni;

2) aufhetzen, aufwiegeln:
uzkurstīt ļaužu prātus. kalps uzkurstīja citus gājējus, lai saimniekam neklausa Ahs. n. RKr. XVII, 61.

Avots: ME IV, 347

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sakurt

sakur̃t, freqn. sakur̃stît, tr.,

1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;

2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;

3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.

Avots: ME III, 659