Paplašinātā meklēšana

kumpa, ‡

3) "?": spīzmanei ar kučieri kumpas Deglavs Rīga II, 1, 37.

Avots: EH I, 674

kumpa (li. kùmpa "желвак, нарост"],

1) (kum̃pa Ruj., Bauske, Wolmarshof], der Buckel, Höcker:
citam kumpa mugurā BW. 20258. kumpas mest, einen Katzenbucket machen: lai tu ar tiem kalpiem kumpas met Asp.;

2) der Klumpen
Konv. ² 2093. Vgl. kumps und kumpt; [nach Būga KSn. I, 168 zu poln. kępa "Flussinsel"].

Avots: ME II, 312

kumpacis,

1) der Klumpen:
merģeļu kumpači Konv. ^l 690;

2) kum̃pacis [Lautb.], auch kumpača, comm., der Zusamrnengekrümmte, Verschrumpfte, Buckelige
Lautb.

Avots: ME II, 312

kum̃painis, f. k-ne: dē̦lu māte, kumpainīte Tdz. 46890.

Avots: EH I, 674

kum̃painis Bauske, ein Höckeriger, jem., der kumpas 1 hat.]

Avots: ME II, 312

kum̃paîns [Ruj., Bauske], bucklig, höckerig: kumpains kalējs Vēr. I, 930.

Avots: ME II, 312

čumpa, der Buckel, Höcker: cita līka, cita greiza, citai čumpa (Var.: kumpa) mugurā BW. 20258, 4 [aus Wohlfahrt].

Avots: ME I, 420

kaķe,

1): Demin. kaķiņ[a] BW.21943; me̦lna k. BW. 23268. kumpa k. 20342 var. incīte, kaķīte 2242, 1.

Avots: EH I, 576

kleĩns [Kand., klèins ² Kl., klèins N. - Peb., kleîns ² Nigr., Bauske],

1) schief, schief -, säbelbeinig
[kleĩns Stenden]: kleinas kājas, schiefe Beine Lind., Allendorf. tev nuosita kleinas kājas BW. 29156, 12. citam bija kleinas [einwärts gewandte Kl., auswärts gebogene N. - Peb., krumme Bauske, x - förmige Nigr.] kājas [BW. 965; 13088; 21250], citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 239;

[2) schwach
Spiess n. U.;

3) enge (?)
L. - In der Bed. 2 vielleicht zu li. klíenas "тонкiй", le. kliens 2 u. 3 und (nach Zupitza Germ. Gutt. 118) zu ae. hlœ "mager"; in der Bed. 1 dagegen zunächst wohl zu li. kleinióti "ходить шатаясь" kleĩvas "schiefbeinig" (kleivkājis), kleĩpti "schief treten", kleišiúoti "fortgesetzt mit einwärts gebogenen Füssen nach Möglichkeit eilig laufen", klìšas "schiefbeinig" (nach Būga РФВ LXVI, 222; vgl. auch li. kluins.]

Avots: ME II, 220

ķumpa Salisb. n. BW. 23178, = kumpa">kumpa 1.

Avots: ME II, 391

kumpāt L., zusammenrollen.] Refl. -tiês, krumm, gebückt gehen: līka, kumpa dēlu māte pa istabu kumpājās BW. 23316.

Avots: ME II, 312

kumpiķis, ein Buckliger: kumpiķis kumpam launagu nesa sakumpis, salīcis BW. 34236.

Avots: ME II, 312

ķumpis, ein Knäuel, Klumpen: sarauts ķumpī Gr. - Sessau. Vgl. kumpa neben ķumpa.

Avots: ME II, 391

kum̂ps ² ,

1): auch Frauenb.; kumpa Ģe̦da Janš. Mežv. ļ. II, 301. k. vīrietis Assiten. k. kuoks ebenda. kumpu ķēvi Tdz. 40738. kumpa mate, līka meita 44249.

Avots: EH I, 674

kum̂ps ² [auch Dond., Wandsen, Dunika,Gr.-Essern] (li. kum̃pas, [ai. kumpa-ḥ "tahm an der Hand"]), Kand., Ahs., verwachsen, krumm, bucklig, höckerig: līka, kumpa dē̦lu māte BW. 23316, [ähnlich BW. 21213, l.] viena pati kumpa ķēve 7474. citam kumpa muguriņa RKr. XVI, 233. [Weitere Belege bei Būga Liet. k. žod. CXIII.]

Avots: ME II, 312

‡ kumpu kumpains Segew., knorrig.

Avots: EH I, 674

I luõže̦ns, leicht durchkriechend, glatt: luože̦na adata, luože̦ns virbs Kand. kumpastis tē̦vs, garaste mãte, visi mazi bē̦rni luože̦nām galviņām Rätsel.

Avots: ME II, 529

pēzeriņa "?": tikai tāda kumpa, līka, maza, maza pēzeriņa BW. 21213, 1.

Avots: ME III, 211

sakùmpt, sich bücken, ducken, zusammenkauern; zusammenschrumpfen U.; verwachsen (von Menschen) Dr. (gew. das Part. praet. sakumpis gebraucht): viņa sakumpa tam blakam Kleinb. St. 31. uz priekšu sakumpstuot Straut. Vesel. 13. miruonis sakumpis sēž zārka malā LP. V, 7. kaitē plaušu darbībai, ja lasuot sēž sakumpis Konv. ² 832. sakumpis iet Mag. IV, 2, 123, krumm gebückt geht er U. sakumpis ņe̦muos mīt... smagās paminas Vēr. I, 1388. (ve̦ci puiši) sakumpušu muguriņu BW. 13088.

Avots: ME III, 658

uzlìkt: viņs tâ uzlīcis strādā Orellen. pār kalnu bij uzlīcis ... milzīgs, kumpains kalējs Skalbe Raksti IV (1938), 29. Refl. -tiês: u. kam virsū Meselau.

Avots: EH II, 728