kubls [bei Kurmin 233 
kubils (zu verlässig?)], 
kubuls Stom., [Demin. bei Wid. auch 
kublĩtis],1)  der Kübel, Bottich: alus, brāgas kubuls. Das Demin. 
kubliņš, kubuliņš,  ein aus Holz verfertigtes Gefäss zur Aufbewahrung von Milch, Grütze: biezputras, piena kubliņš. ē̦duši nuo kubliņiem jeb kuokā izcirstiem duobumiem JU. 
galds kūp vien nuo gaļas kubliņiem BW. III, l, 22. 
kubliņus lietuo tikai piena iekāšanai A. 1X, 2, 591. Sprw.: 
kāds kubliņš, tāds vāciņš;2) kubuliņi - kāda puķe pļavās ziliem ziediem, kuŗu augšējā mala platāka par dibe̦nu Mar, n. RKr. XV, 120. 
[Nebst li. kùbilas  "Kübel" wohl aus aruss. къбьлъ; vgl. Berneker Wrtb. I, 658 und Būga Zeitschr. f, slav. Phil.I, 43.]Avots: ME II, 
297