Paplašinātā meklēšana 
Meklējam 'krika' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krika' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
krika
I krika: 
auch Frauenb., Lieven-Bersen;  Schmerzen im Kreuz Saikava;  
eine Krankheit, ein Gebrechen Frauenb.: 
kad ārstē̦tuos, tad pārietu visas krikas Frauenb. 
ve̦ca k. Erlaa.
Avots: EH I, 
653 
krika
I krika,  
der Schmerz (rheumatischer): man ieme̦tusies tāda krika mugurā, ne˙maz vairs atliekties Naud.
Avots: ME II, 
278 
krika
II krika,  
ein Lachender Mar. n. RKr. XV, 120;  
eine verächtliche Bezeichnung eines Mädchens: bet šij krikai gar vīriešiem nebūs ne˙kādas daļas Janš. 
[Zu krĩklis I, li. krykti, kriksė̕ti, slav. kričati  "schreien", gr. χρίχε  "krachte", ae. hrágra  "Reiher". - Vgl. auch krikstêt.]Avots: ME II, 
278 
krikaimi
‡ 
krikaîmi N.-Rosen n. FBR. VIII, 37, = krikumi.Avots: EH I, 
653
krikainis
‡ 
krikainis,  
ein kleiner Knabe (?): mātei mazi krikainīši, tie būs cūku ganītāji Tdz. 37135.Avots: EH I, 
653Šķirkļa skaidrojumā (3)
krīklis
I krĩklis, f. 
-le Bauske,  
wer viel schreit. Zu krika II, slav. kričati  "schceien", gr. χρίχε  "krachte", ae. hrágra  "Reiher".]Avots: ME II, 
283 
krikstēt
krikstêt, 
krikšķêt, krikšêt, -u, -ẽju, intr.,
1) krikstêt Dond., Ahs., 
 knacken, den mit kriks  bezeichneten Laut horen lassen: smagas nastas ne̦suot, cīnuoties kauli krikst (vgl. LP. VI, 480). 
lai bē̦rnam nekrikšķē̦tu kājiņas JK. VI, 9. 
krikstēj[a] zeme staigājuot BW. 13190;
2)  kichern Plm. 
[Zu krikstêt 2 vgl. krika II.]Avots: ME II, 
278 
sprika
sprika,  
Rückenschmerz, (Nikrazen)  Drachenschuss: man sprika ielēca mugurâ Wandsen, Sassm. Reimwort zu krika I.Avots: ME III, 
1019