krika
I krika: auch Frauenb., Lieven-Bersen; Schmerzen im Kreuz Saikava; eine Krankheit, ein Gebrechen Frauenb.: kad ārstē̦tuos, tad pārietu visas krikas Frauenb. ve̦ca k. Erlaa.
Avots: EH I, 653
Avots: EH I, 653
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'krika' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'krika' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
krika
I krika, der Schmerz (rheumatischer): man ieme̦tusies tāda krika mugurā, ne˙maz vairs atliekties Naud.
Avots: ME II, 278
Avots: ME II, 278
krika
II krika, ein Lachender Mar. n. RKr. XV, 120; eine verächtliche Bezeichnung eines Mädchens: bet šij krikai gar vīriešiem nebūs ne˙kādas daļas Janš. [Zu krĩklis I, li. krykti, kriksė̕ti, slav. kričati "schreien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher". - Vgl. auch krikstêt.]
Avots: ME II, 278
Avots: ME II, 278
krikaimi
krikainis
‡ krikainis, ein kleiner Knabe (?): mātei mazi krikainīši, tie būs cūku ganītāji Tdz. 37135.
Avots: EH I, 653
Avots: EH I, 653
Šķirkļa skaidrojumā (3)
krīklis
I krĩklis, f. -le Bauske, wer viel schreit. Zu krika II, slav. kričati "schceien", gr. χρίχε "krachte", ae. hrágra "Reiher".]
Avots: ME II, 283
Avots: ME II, 283
krikstēt
krikstêt, krikšķêt, krikšêt, -u, -ẽju, intr.,
1) krikstêt Dond., Ahs., knacken, den mit
kriks bezeichneten Laut horen lassen: smagas nastas ne̦suot, cīnuoties kauli krikst (vgl. LP. VI, 480). lai bē̦rnam nekrikšķē̦tu kājiņas JK. VI, 9. krikstēj[a] zeme staigājuot BW. 13190;
2) kichern
Plm. [Zu krikstêt 2 vgl. krika II.]
Avots: ME II, 278
1) krikstêt Dond., Ahs., knacken, den mit
kriks bezeichneten Laut horen lassen: smagas nastas ne̦suot, cīnuoties kauli krikst (vgl. LP. VI, 480). lai bē̦rnam nekrikšķē̦tu kājiņas JK. VI, 9. krikstēj[a] zeme staigājuot BW. 13190;
2) kichern
Plm. [Zu krikstêt 2 vgl. krika II.]
Avots: ME II, 278
sprika
sprika, Rückenschmerz, (Nikrazen) Drachenschuss: man sprika ielēca mugurâ Wandsen, Sassm. Reimwort zu krika I.
Avots: ME III, 1019
Avots: ME III, 1019