Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kliņķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kliņķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

kliņķis

kliņ̃ķis,

1): sien pie kļiņķa kumeliņu! BW. 18723, 1; 25987; naudu ... nuodzīvuojis līdz kliņķim Pas. IV, 145.

Avots: EH I, 618

kliņķis

kliņ̃ķis,

1) die Klinke:
nuobaidījies, nuodzīvuojies līdz kliņķim Kav.;

[2) ein Gerät zum Drillen eines Strickes
Bielenst. Holzb. 572. - Nebst estn. (k)link aus dem Deutschen].

Avots: ME II, 229

Šķirkļa skaidrojumā (7)

aizkliņķēt

‡ àizkliņ̃ķêt, zuklinken: a. duris. Refl. -tiês: duris aizkliņķējušās C., = duru kliņķis pats aizkritis 2 cieti. viņš aizkliņķējies istabā N. - Peb., er hat hinter sich die Tür im Zimmer zugeklinkt.

Avots: EH I, 31

kleberēt

kleberêt,

1): klappern
Aps. J.: izdilis nazis, kliņķis, ve̦ci rati lietājuot (braucuot) kleberā(jas) PV.;

2): ja, ejuot pa glumu le̦du, kājas slīd, tad saka, ka kleberē ("?") NB. Refl. -tiês: auch Lems.

Avots: EH I, 613

noklikšķēt

nùokliķšķêt, intr., eine kurze Weile klappern: nuoklikšķēja durvju kliņķis.

Avots: ME II, 798

nokrakstēt

nùokrakstêt, nùokrakšķêt [Dond., Plm.], nùokrakšêt, nùokrakšķinât, einen krachenden, knackenden, klappernden Laut von sich geben: kauli, gulta, durvis nuokrakst. kliņķis nuokrakšēja R. Sk. II, 137. kad starks nuolaižas ligzdā, tad tas mē̦dz nuokrakšķināt Ahs. n. RKr. XVII, 41. kuoks nuokrakstēja, - tūliņ lūdzis Dond.

Avots: ME II, 800

notinkšķēt

nùotinkšķêt, nùotinkšêt, intr., einen klirrenden, klingenden Schall von sich geben: luoguos nuotinkšķ rūtes MWM. VI, 5. glāzes nuotinkš Por. nuotinkš misiņa durvju kliņķis Latv. ce̦purē nuotinkšē̦dami iekrita daži vara gabali Zalkt.

Avots: ME II, 875