kļũt (li. 
kliúti  "hanken od. hängen bleiben" ) [Dond., Līn., Nigr., Ruj., C., PS., Jürg., 
kļût Mar. n. RKr. XVII, 125, 
kļût 2 Dunika],
1)  (unwillkürlich) geraten, gelangen: nelaimē, guodā. es, ar tevi runādama, kļuvu ļaužu valuodās BW. 8391. 
atminiet, sveši ļaudis, kâ es tiku (Var.: 
kļuvu, kļūvu, kļuu) šai zemē 26027. 
ze̦lta dzīvē kļūsi LP. I, 95. 
celies agri, bāleliņ, kļūs tavā ruociņā BW. 13323, 2. 
mēs re̦ti par tuo kļūstam pilnā skaidrībā;2)  werden - als Hilfszeitwort,
a) das Prädikativ ein Hauptwort: 
te bij meitiņa, nu kļuva sieviņa BW. 24737. 
tu vīrs un varuonis kļuvi, kareivis nē Rainis, mit dem Gen. 
- ļaužu kļūt,  in die Reihe der reichen, vornehmen Leute kommen: dievs duod man ļaužu kļūt BW. 31183. 
met miedziņu maliņā, ja gribēji ļaužu kļūt, bez māmiņas dzīvuodama Ltd. 3890;
b) ein Eigenschaftswort oder ein Pron.: 
kļūstiet laimīgi! JR. IV, 217. 
nu˙pat kļuvis gatavs rakstu krājums Vēr. II, 1254. 
tuo es gaidu, kuŗš ir mans un savs ir kļuvis Rainis Zelta zirgs 93. 
tāda kļūt,  schwangen werden: lai tādai kļūstuot ne˙kas neriebtuos RKr. XVI, 99;
c) das Part pass. - zur Bildung des Passivs, häufiger so 
tikt: Sprw. 
kas lē̦ti tic, tas pievilts kļūs Tr. II, 1268 
(= tiks, taps). nuo šīs dienas tev, māsiņa, kļūs (= tiks, taps). nuo šīs dienas tev, māsiņa, kļūs (= tiks, taps) maizīte nuodalīta Ltd. 1413;
d) das Part. Perf. akt. - zur Bildung des Präteritums: 
vai jūs tuo kļuvāt (tikāt) redzējuši? LP. VI, 103, 
 habt ihr ihn auch zu sehen bekomen? [Zu kļaût I (s. dies); vgl. auch Fick KZ. XX, 164 f. und Wrtb. III 4 113, Persson Beitr. 158, v. Grienberger Wiener SB. CXLII, Awh. VIII, S. 115, Uljanov Znač I, 23, Zupitza Germ. Gutt. 119 und Güntert Kalypso 248 2 .]Avots: ME II, 
240, 
241