kalva
I kalva [Bergm. n. U.], kalve [Ledmannshof] (li. kálvė), die Schmiede: kaist un kūp kâ kalves guns Rainis, Lis. Zu kal̃t.
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kalva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kalva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
kalva
II kal̃va,
1): eine Anhöhe in einer Wiese
Iw.;
2): eine kleine Insel zwischen zwei Flussarmen
(mit àl 2 ) Saikava. - Vgl. die Flurnamen Čibenes kal̃va Lvv. II, 9, Zviẽdru kal̃va II, 18 (Anhöhen), Vil̂ka 2 kal̃va II, 92, Lielā kalva II, 117, Vīgriežu kalva II, 124 (Wälder), Umurkalva II, 12 (ein Feld), Māckus kalva II, 20 (eine Wiese), Āža kalva II, 20 (ein Sumpf), Breņ̃ča kal̃va II, 17, Suvejkal̃va ebenda, Čigânu 2 kal̂va II, 19, Kalvas dīķis II, 47.
Avots: EH I, 580
1): eine Anhöhe in einer Wiese
Iw.;
2): eine kleine Insel zwischen zwei Flussarmen
(mit àl 2 ) Saikava. - Vgl. die Flurnamen Čibenes kal̃va Lvv. II, 9, Zviẽdru kal̃va II, 18 (Anhöhen), Vil̂ka 2 kal̃va II, 92, Lielā kalva II, 117, Vīgriežu kalva II, 124 (Wälder), Umurkalva II, 12 (ein Feld), Māckus kalva II, 20 (eine Wiese), Āža kalva II, 20 (ein Sumpf), Breņ̃ča kal̃va II, 17, Suvejkal̃va ebenda, Čigânu 2 kal̂va II, 19, Kalvas dīķis II, 47.
Avots: EH I, 580
kalva
II kal̃va [Bl.] (li. kalvà, acc. s. kal̃vą "eine kleine Anhöhe"),
1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];
2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;
3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.
Avots: ME II, 146
1) eine Anhöhe, ein Hügel
Grob.: šis bij ieduomājies kalnus, kalvas ievelt gŗavās un visu apgabalu nuolīdzināt LP. VI, 517. par kalvām Ruojas jūŗmalē sauc kalnu rindas aiz kāpām - zemē iekšā. pie kalna uz vakariem pieslienas kāda pus˙uotra versti gaŗa kalva LP. VII, 94; ["eine Weide (ganība), wo nur Heidekraut wächst" Turlau];
2) eine kleine Insel
[Umaiten], Elv.: tai vietā, kur sieva gulējuse, viļņi atkāpušies, - izcē̦lusies kalva (saliņa) LP. V, 391. tur upes līkumā bijuse kalva (sala) un uz tās kalvas le̦pnas pils V, 264. me̦lni dze̦lzu vīri jūŗas kalvā sienu pļāva Tr. IV, 480; eine Halbinsel Preekuln;
3) Bai, Meerbusen [?]
L.; die Sandbank Perk. Zu kalns, celt.
Avots: ME II, 146
kalva
III kalva: auch Doblen, (mit al̃ ) Blieden n. FBR. XVI, 99, Siuxt: puškuoju ... istabiņu ... ar kalvām BW. 3539.
Avots: EH I, 580
Avots: EH I, 580
kalva
kalva
IV kal̃va, eine mit Schwarzellern dicht bewachsene Niederrung Ugunzeem; das Dickich (?) Edwahlen.]
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146
kalvainis
kalvainis
kalvains
‡ kal̃vaîns, hügelig Dunika, Wandsen; mit kleinen Baumgruppen bestanden Stenden: sausās, kalvainās pļavās Janš. Bandavā II, 72.
Avots: EH I, 580
Avots: EH I, 580
Šķirkļa skaidrojumā (6)
biezi
bìezi, Adv. (unter bìezs),
1): kur juo lejas zeme, tur juo biezāki jāvagā; kur juo kalva, tur nevajag tik b. Grob.; ‡
2) oft Siuxt.
Avots: EH I, 224
1): kur juo lejas zeme, tur juo biezāki jāvagā; kur juo kalva, tur nevajag tik b. Grob.; ‡
2) oft Siuxt.
Avots: EH I, 224
dabļš
dabļš, stark, üppig: dabļi asni N. - Schwnb. sala bij ar dabļiem augiem MWM. XI, 318. šīs kalvas ir juo dabļākas MWM. X, 876. dabļi audzis, üppig gewachsen. sēja dabļi sanākuši Naud. [In Neuenburg lautet der nom. s. masc. g.: dabļis (acc. s. dabļu). Berneker stellt Wrtb. I, 182 le. dabļš zu apr. (acc. s.) debīkan "gross" und ksl. дебелъ "dick". Dagegen spricht aber das mit dabļš gleichbedeutende dābls, dessen ā nicht gut mit e ablauten kann. Also wohl nebst dabls zu daba und aksl. добръ, indem man für dieses le. Adjektiv eine ältere Bed. "tüchtig" voraussetzen kann.]
Kļūdu labojums:
sanākuši = sanākusi
Avots: ME I, 428
Kļūdu labojums:
sanākuši = sanākusi
Avots: ME I, 428
kalve
kalvenieks
II kal̃venieks od. kal̃viņš, der Wächter der Moritzinsel (Mōrica kalva) im Usmaitenschen See.]
Avots: ME II, 146
Avots: ME II, 146
kalvs
kazbara
‡ kazbara "?": īsā kazbaras zâlīte Janš. Dzimtene III 2 , 346. sausās, kalvainās pļavās, kur... auga rē̦nā, lupainā kazbaras zâlīte Bandavā II, 72.
Avots: EH I, 597
Avots: EH I, 597