zizlis, 
zizls,1)  ein Stab L., U., 
(zizlis) Nötk., (" selten") N. - Peb.: 
Āruons nuomete savu zizli Glück II Mos. 7, 10. 
viņš izstiepe sava zizla galu I Sam. 14, 27. 
aka, kuo tie... ir rakuši... ar saviem zizliem  IV Mos. 21, 18. karaliskuo zizli Vēr. II, 133. 
zižļu galu kaldināt BW. 31206 var.;
2) Plur. 
zižļi Kawall n. U. Bielenstein Holzb. 543, Kabillen, 
zizļi Hug. n. U., Mag. III, 1, 115, 
zizli  Essern n. U., Bielenstein Holzb. 543,  die Radspeichen: rumba, kuŗai vairs nav zižļu klāt LP. VII, 587. 
Wohl (nach Pogodin Слѣды 161) aus einem aruss. dial. зьзлъ für жьзлъAvots: ME IV, 
730