Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kalbināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kalbināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

kalbināt

‡ II kalbinât, zu erschliessen aus sa kalbinât II.

Avots: EH I, 577

kalbināt

kal̃binât [Ruj.] (kalbine"ti "fortgesetzt ein wenig reden"), kalbît [Līn., Sessau, Bauske], ĩju, tr., schwatzen, reden: kuo nu te stāvat, niekus kalbinādamas MWM. VII, 5. kuo tu te tik dikti kalbī? Naud., Wain. Nach Spr. kalbêt (kabe"ti " reden "), laut lesen (von Schülern). [Refl. kalbêtiês, viel sprechen, beständig zanken: kuo kalbējies, - ej un sūdzi! Erlaa. Zur Wurzel von kaļuôt "schwatzen", mhd. hal "Hall", ahd. hellan "ertönen", gr. χέλαδος "Lärm", χαλεῖν "rufen", r. кóлоколъ "Glocke" u. a., s. Berneker Wrtb. I, 547, Walde Wrtb. 2 115 unter calo u. a.]

Avots: ME II, 140

sakalbināt

I sakalbinât Gr.-Buschhof,

1) = sarunât 1: s. tukšus niekus;

2) eine gewisse Zeit hindurch sprechen:
s. visu vakaru.

Avots: ME III, 643

sakalbināt

II sakal̃binât, zusammenkleben (tr.), salipinât (in Livl. gehört). Etwa zu gr. χόλλα, , slav. * kъlějь "Lein", mnd. helen "kleben"?

Avots: ME III, 643