kājop
kãjuop,  auf die Beine: tad viņš kājuot ceļ Manz. un Jē̦kabs metās kājuop,  da hub Jakob seine Füsse auf I Mos. 29, 1. kājuop celties,  sich auf die Beine aufrichten Manz.; kājuop mesties,  die Flucht nehmeen Manz. (Veraltet). S. kājuop und [Le. Gr. § 558].
Avots: ME II, 189
Avots: ME II, 189