Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvandīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvandīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
aizvandīt
‡
àizvañdît,
1) (durcheinanderwerfend) hin-, wegstossen (-schieben, -schaffen) Frauenb., Kal., Rutzau:
a. sienu tālāk;2) a. sienu durīm priekšā, (durcheinanderwerfend, umstörend) Heu vor die Tür hinschieben, -schaffen Dunika, Stenden;
3) mit verschiedenen Objekten unordentlich vollwerfen Kal.:
visas malas aizvandītas; ne˙kur paiet nevar. Refl.
-tiês, sich hin und her bewegend hin-, weggeraten : nezin kur nu viņš aizvandījies Dunika, Kal. u. a.
Avots: EH I,
61
izvandīt
izvañdît, ‡ Refl.
-tiês "izmaisīties" Dunika:
pa kādis peklis tik es neizvandījuos, kamē̦r atnācu te!Avots: EH I,
493
izvandīt
izvañdît, tr.,
auswühlen, durcheinanderwerfen: istabiņa izvandīta un izjaukta AU.
dzīvuokli vandīt izvandījām MWM. VI, 273.
Avots: ME I,
825 Šķirkļa skaidrojumā (4)
izdzakāt
‡
izdzakât (?) Frauenb. "izmaisīt, izvandīt": i. visu uguni nuo ugunskura.Avots: EH I,
444
izmuršļāt
‡
izmuršļât,
1) "izķēzît" Schwanb.; besabbeln Warkl.: i. ābuolu;2) = izsvaidīt, izvandīt NB.: cūkas barību tikai izmuršļājušas.Avots: EH I,
468
muļļāt
muļ̃ļât [Līn.], tr.,1) [eine trockene od. zähe Speise im Munde hin und her drehen, sie nicht verschlingen könnend Dunika];2) wühlen, rühren, trüben: nemuļļā ūdeni, lai slapjus miežus (spailēs) nevajaga muļļāt (klēp juos saņemt, izvandīt) Sassm.;3) gruftig machen, ausfahren: ceļu Sassm.;[4) "izsmiet, muļķuot" Fest.];5) stümpern Matk., [Fest.]. Refl. -tiês,1) herumwühlen: muļļāties pa dubļiem Kand.;2) ungeschickt arbeiten, stümpern Aps., C., Peb., ["niekuoties" Fest.]: muļļāties tu vari, vairāk ne Druva II, 200. [Aus liv. muľľ "kauen", s. Thomsen Beröringer 270Avots: ME II,
666
reka
re̦ka:
ierauga kaut kuo ... kūņuojamies izvandītā cela re̦kā K. Lapiņš Republika gaisā 170.Avots: EH II,
365