izval̃kât,
3): (ceplis) teicis: "... izvalka manu maizi!" meitene ātri izvalkājusi maizi Pas. V, 316 (aus NB.); ‡
4) herausziehen; auseinanderziehen, -schleppen: suņi sē̦tu izvalkava Tdz. 42566,
ar knābi izvalkāšu sūnas nuo sienām Pas. I, 246 (ähnlich: 166).
suņi ... izvalkāja visu gaļi Pas. XI, 364; ‡
5) ausnutzen Diet.; ‡
6) eine bestimmte Zeit hindurch tragen: kas parlieku druošs, tas savu mūžu savas ādas ve̦sals neizvalkā (aus einem handschr. Vokab.). ‡ Refl.
-tiês,1) längere Zeit, zur Genüge (ein Kleidungsstück) tragen: šādi tādi izvalkājas mana ze̦lta gredzentiņa Tdz. 39235.
šuos svārkus izvalkājās abi brāļi, bet nevarēja nuovalkāt Jürg.;
2) beim Tragen fadenscheinig werden, Löcher bekommen: valkā, kāļ izvalkājas šķiedras Auleja.
zeķes izvalkājušās cauras.Avots: EH I,
493