Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izvārtīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izvārtīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
aizvārtīt
‡
àizvā,rtît,
1) hin-, wegwälzen: bē̦rni aizvārtījuši drēbes pruojām Meiran;
2) zirgs aizvārtījts duobi, das Pferd hat sich wälzend das Beet eingedrückt. Refl.
-tiês, sich hin-, wegwälzen : a. līdz kādai vietai.Avots: EH I,
62
izvārtīt
izvā̀rtît, ‡
2) "?": tuo (die Wollsnaut) izžāvēsim, izbrautīsim un izvārtīsim mīkstu Janš. Mežv. ļ. I, 66; ‡
3) "uzmanīgi izkuopt" Warkl.: i. bē̦rnu uz ruokām.Avots: EH I,
494
izvārtīt
izvā̀rtît (li.
išvartýti, [serb.
[izvrátiti]), tr.,
sich wälzend niederdrücken, durch -, auswühlen: zirgi auzas izvārtījuši. Refl.
- tiês, sich zur Genüge von der einen Seite auf die andere wenden, kehren, sich zur Genüge herumwälzen: lai zirgi izvārtās. sulainim iepaticies ķēvei ļaut izvārtīties LP. VII, 658.
Avots: ME I,
826 Šķirkļa skaidrojumā (2)
izvaļāt
izvaļât,
1) hin und herwälzen: bluķu vakarā izvaļātuo bluķi Konv.
2 391.
[izv. akmeni, mucu C., Arrasch;
2) = izvāļât: izvaļāt labību Arrasch. Refl.
- tiês, = izvārtīties: zirgs izvaļājies Arrasch.]
Avots: ME I,
824
izviļāt
I izviļât, tr.,
1) = izvārtīt: zirgi zâli izviļājuši [C., Lis., Kl., Warkh.];
2) durchkneten: mīklu. Refl.
- tiês, sich zur Genüge herumwälzen: man arī trakuot un draiskuot gribas un pa slapjuo mauri izviļāties Vēr. II, 1114.
viņī nuojūdza zirgus un tuos palaida sniegā izviļāties A. IX, 422.
[bē̦rni izviļājās pa nuoru Kl.]
Avots: ME I,
829