aizmocīt
àizmuõcît, tr., mit. Mühe wegschleppen: nastu līdz mājām. Refl. -tiês, mit Müh und Not wohin gelangen: kaut dievs palīdzē̦tu aizmuocīties līdz galam Aps. V, 32.
Avots: ME I, 42
Avots: ME I, 42
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izmocīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izmocīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
izmocīt
izmuõcît, tr.,
1) abquälen:
ļaudis LP. VII, 175;
2) mit Gewalt, mit Mühe etw. herausheben, herausschaffen, hervorbringen, leeren:
viņi lielām muokām izmuocījuši krē̦slu ārā LP. VII, 262. "nez, vai varēšu izciest", meita izmuocīja pār lūpām Vēr. II, 659. ne˙kuo darīt - izmuoca tuo pusstuopu brāgas LP. V, 340. Refl. - tiês,
1) sich abmühen, abquälen:
dē̦ls gan izmuocījies, nevarējis akmeni celt LP. V, 343;
2) sich durcharbeiten:
izmuocījies ugunij cauri LP. VI, 622.
Avots: ME I, 774, 775
1) abquälen:
ļaudis LP. VII, 175;
2) mit Gewalt, mit Mühe etw. herausheben, herausschaffen, hervorbringen, leeren:
viņi lielām muokām izmuocījuši krē̦slu ārā LP. VII, 262. "nez, vai varēšu izciest", meita izmuocīja pār lūpām Vēr. II, 659. ne˙kuo darīt - izmuoca tuo pusstuopu brāgas LP. V, 340. Refl. - tiês,
1) sich abmühen, abquälen:
dē̦ls gan izmuocījies, nevarējis akmeni celt LP. V, 343;
2) sich durcharbeiten:
izmuocījies ugunij cauri LP. VI, 622.
Avots: ME I, 774, 775