izdirnēt
izdirnêt, intr.,  abzehren, verkommen: viņš tâ izdirnējis, ka kauli un āda vien palikuši Etn. I, 31; izdirnējis zirgs ibid. Refl. - tiês,  müssig, vergeblich lange Zeit warten: izdirnuos caurām dienām viena pati Alm.
Avots: ME I, 728
Avots: ME I, 728