aizčunčināt
àizčunčinât: langsam fort-, hinfahren Bauske, Golg., Jürg., Wandsen, (mit un̂ 2 ) Siuxt, Stenden: tēvs aizčunčināja ar ķēveni uz kruogu Siuxt, rati... aizčunčināja pa uolnīcu Azand. 56.
Avots: EH I, 16
Avots: EH I, 16
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'izčunčināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'izčunčināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
aizčunčināt
izčunčināt
‡ II izčunčinât, in kleinem Trab herausfahren Frauenb.; in kleinem Trab durchfahren: lē̦nā gaitā ar savu luosīti... dažas ielejas izčunčinās Janš. Līgava II, 307.
Avots: EH I, 440
Avots: EH I, 440