iemācīt
ìemâcît, tr., lehrend etw. beibringen: lāci diet iemācīju BW. 665. iemāci mani, māmulīte, visādā darbiņā 6674. Refl. -tiês, erlernen: acīm vien amatu neiemācīsies.
Avots: ME II, 43
Avots: ME II, 43
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'iemācīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'iemācīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piemācīt
pìemācît, beeinflussen, bereden, dazulehren Spr.: piemācīja nelaimīguo sieviņu, lai tā me̦klē̦tu palīdzību JK. ve̦lns māsu piemācīja aizsūtīt aizsūtīt brāli uz... ... Pas. III, 318. tev nu būs tuo vārdu nuo manas mutes klausīt un tuos nuo manas puses piemācīt Glück Ezech. 33, 7. Refl. -tiês,
1) sich bereden, beeinflussen lassen:
neļaujas piemācīties Glück Ezech. 33, 4;
2) hinzulernen.
Avots: ME III, 271
1) sich bereden, beeinflussen lassen:
neļaujas piemācīties Glück Ezech. 33, 4;
2) hinzulernen.
Avots: ME III, 271
Šķirkļa skaidrojumā (15)
ie
ie- (verbal gewöhnlich ìe -, nominal auch iẽ -), untrennbares Präfix,
A) in verbalen Zusammensetzung, ein-, hinein-, herein-,
1) rein lokal: ieiet tur iekšā LP. VI, 735 "geht dort hinein."
(Auf der lokalen Bedeutung beruhen auch Verben wie ieteikt, einraunen, anpreisen; iegaumēt, begreifen; iemigt, einschlafen n. a.);
2) in der Bedeutung des Beginnens:
ielaist mucu, ein Fass anzapfen; iegriezt maizi, Brot anschneiden;
3) das Geraten in eine Stimmung od. in einen Zustand bezeichnend, z. B.:
iesirgt, krank werden; slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein; ieskābt, anfangen sauer zu werden;
4) eine zeitliche oder quantitative Einschränkung der Handlung bezeichnend:
viss mežs iešņācies LP. VII, 1, 27, der ganze Wald habe (für eine kurze Zeit) zu brausen angefangen; ierūkties, etwas donnern;
5) zur Perfektivierung des Verbaldegriffs: iemācīties, erlernen;
B) in nominalen Zusammensetzungen:
1) Verbindungen der Präposition mit der regierten Kasusform: ieruocis, Werkzeug; ienāši, die Kruppe (Pferdekrankheit);
2) attributiv: ieleja, Tal;
iemulda, muldenförmige Vertiefung;
3) einschränkend:
iekrēsliņā Treiland Nar. p. No 436, in (nicht voller) Dämmerung; ieskābs, säuerlich u. a. [In der letztern Bedeutung gebraucht MSil. - auch vor Verben - iẽ -, z. B. iẽlietāt "dann und wann (ein neues Werkzeug) gebrauchen" (neben iêlietāt 2 "benutzend brauchbar machen"); iẽlabêt "eine Tendenz zum Gutwerden zeigen" (neben iêlabêt 2 "gut werden"); iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt 2 "verschimmeln (perfektiv)". Auch in Dunik komme vor Verben auch iẽ - vor. - Zu apr. en, li. į̃, germ. in, gr. ἐν "in" u. a.; vgl. Le. Gr. 503 f.]
Avots: ME II, 1
A) in verbalen Zusammensetzung, ein-, hinein-, herein-,
1) rein lokal: ieiet tur iekšā LP. VI, 735 "geht dort hinein."
(Auf der lokalen Bedeutung beruhen auch Verben wie ieteikt, einraunen, anpreisen; iegaumēt, begreifen; iemigt, einschlafen n. a.);
2) in der Bedeutung des Beginnens:
ielaist mucu, ein Fass anzapfen; iegriezt maizi, Brot anschneiden;
3) das Geraten in eine Stimmung od. in einen Zustand bezeichnend, z. B.:
iesirgt, krank werden; slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein; ieskābt, anfangen sauer zu werden;
4) eine zeitliche oder quantitative Einschränkung der Handlung bezeichnend:
viss mežs iešņācies LP. VII, 1, 27, der ganze Wald habe (für eine kurze Zeit) zu brausen angefangen; ierūkties, etwas donnern;
5) zur Perfektivierung des Verbaldegriffs: iemācīties, erlernen;
B) in nominalen Zusammensetzungen:
1) Verbindungen der Präposition mit der regierten Kasusform: ieruocis, Werkzeug; ienāši, die Kruppe (Pferdekrankheit);
2) attributiv: ieleja, Tal;
iemulda, muldenförmige Vertiefung;
3) einschränkend:
iekrēsliņā Treiland Nar. p. No 436, in (nicht voller) Dämmerung; ieskābs, säuerlich u. a. [In der letztern Bedeutung gebraucht MSil. - auch vor Verben - iẽ -, z. B. iẽlietāt "dann und wann (ein neues Werkzeug) gebrauchen" (neben iêlietāt 2 "benutzend brauchbar machen"); iẽlabêt "eine Tendenz zum Gutwerden zeigen" (neben iêlabêt 2 "gut werden"); iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt "ein wenig verschimmeln" (neben iêduzêt 2 "verschimmeln (perfektiv)". Auch in Dunik komme vor Verben auch iẽ - vor. - Zu apr. en, li. į̃, germ. in, gr. ἐν "in" u. a.; vgl. Le. Gr. 503 f.]
Avots: ME II, 1
kramadika
‡ kramadika, comm., ein ausgelassener , Junge Kal.; ein minderwertiger, fauler Mensch Dunika: tā ir tāda k.: grāmatu nevar iemācīties un māti neklausa Janš. Bandavā I, 26.
Avots: EH I, 641
Avots: EH I, 641
kriecis
lass
nūskiņa
nūskiņa, Ferkel -, auch Schweinescnauze: bē̦rniem jāduod nūskiņa, lai labāki var iemācīties grāmatu Ulpisch.
Avots: ME II, 754
Avots: ME II, 754
pagaut
pagaut, ‡
2) = paspẽt: nevarēju p. iemācīties Lems., Posendorf. darbus nevar p. Allendorf, Ermes, Kegeln, Trik.
Avots: EH II, 133
2) = paspẽt: nevarēju p. iemācīties Lems., Posendorf. darbus nevar p. Allendorf, Ermes, Kegeln, Trik.
Avots: EH II, 133
prasts
prasts, ‡
2) minderwertig, schlicht, ordinär (?):
kas p., kam prāta trūkst, tas nevar iemācīties aust Sonnaxt. mazās auzas aug vis˙prastākā zemē AP.; ‡
3) schlecht:
ar pienu bija prasti; ar barību bij prastāk Sonnaxt: prasti laiki ebenda.
Avots: EH II, 312
2) minderwertig, schlicht, ordinär (?):
kas p., kam prāta trūkst, tas nevar iemācīties aust Sonnaxt. mazās auzas aug vis˙prastākā zemē AP.; ‡
3) schlecht:
ar pienu bija prasti; ar barību bij prastāk Sonnaxt: prasti laiki ebenda.
Avots: EH II, 312
pusmēr
riedīt
riedît,
1): "raidīt, dzìt" Dunika: r. (mit iẽ) nuo mājām laukā; ‡
2) "(darbu uotram) parādīt, iemācīt" (mit iẽ) NB. Refl. -tiês: auch (mit iẽ ) Dunika.
Avots: EH II, 378
1): "raidīt, dzìt" Dunika: r. (mit iẽ) nuo mājām laukā; ‡
2) "(darbu uotram) parādīt, iemācīt" (mit iẽ) NB. Refl. -tiês: auch (mit iẽ ) Dunika.
Avots: EH II, 378
sabrīdēt
sabrīdêt: ve̦de̦klai varēs visu ierādīt, iemācīt un, kur vajadzīgs, s. Janš. Mežv. ļ. II, 229.
Avots: EH II, 398
Avots: EH II, 398
savād
‡ savâd, anders: vai ta[d] kurs s. runā? Kaltenbr. n. FBR. XVII, 71; Komparativ savādāk, anders: valuoda tāda pati, kâ bijusi; s. nevar iemācīties Orellen.
Avots: EH II, 464
Avots: EH II, 464
šelderīša
šèlderīša 2 Saikava, ein leichtsinniges, unzuverlässiges Weib: kuo nu tu uz Madi skaties! nuo tādas šelderīšas ne˙kā laba nevar iemācīties Saikava.
Avots: ME IV, 15
Avots: ME IV, 15
sēta
sẽ̦ta,
1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu 2 s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;
3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;
4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡
5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.
Avots: EH II, 483
1): auch Allend., AP., Arrasch, C., Dobl., Druw., Grob., Kalnemois, Kegeln, Koddiack, Kokn., Kolberg, Lasd., Lems., Liepna, Lieven-Bersen, Mahlup, Mesoten, Morizberg, Orellen, Pankelhof, Posendorf, Ruj., Siuxt, Taurkaln, Trik., Ziepelhof. In Borchow, Heidenfeld, Lubn. in dieser Bed. das Demin. sētiņa. sētiņa ir ganu ceļam Warkl. In Sessw. sē̦ta "(stãvs) zediņu žuogs" neben sētiņa "(gulu) kāršu žuogs". kāršu sē̦ta, treliņu s., vabu s., žagaru s. Siuxt. zediņu s. Orellen; šķê̦pu 2 s. ("nuo plē̦stiem vai apaļiem kuokiem, kas iepildīti slīpi starp 2 mietu rindām") bij visām majām apkārt (tâ kâ pret vilkiem) ebenda. akmiņuota gulu s. BW. 14452. kuoši zied kapu s. (der Kirchhof)
27632. cieta kuoka (Var.: biezu kāršu) sē̦tu taisu (Var.: pinu) 22313, 3; 2): der Bauernhof - auch Auleja, Bērzgale, Borchow, Grob., Heidenfeld, Jäsmuiža, Preili (in Lettg.), Višķi; "māja(s)" Kārsava, Līvąni, Oknist, Sonnaxt, Stirniene, Warkl.; das Heim Borchow, Lis., Lubn., Welonen: vai tē̦vs sē̦tā? iešu uz sē̦tu Auleja, Lubn. u. a. viņuos (= kaimiņu) s. Kalupe n. FBR. XVIII, 43. viņā sē̦tā (=viņā pasaulē) ebenda;
3): auch Ahsw., Bērzgale, C., Dreilingshof, Edw., Erlaa, Erwalen, Felixberg, Grenči, Grob., Irmelau, Kal., Lems., Luttr., NB., Neuenburg, Nikrazen, Nurmhusen, Ringen, Saka, Schlcck, Schnickern, Schwarden, Sluxt, Stenden, Strasden, Tummen, Ulmalen, Valgale, Wirben; "laidars" OB.;
4): nevaram ... iemācīties. kâ jau sē̦tu cilvē̦kiem (Bauern),
mēle neklausa Janš. Dzimtene IV, 317; ‡
5) sẽtiņas Seyershof "auga stiebra nuodalījumi": rudzam ir vairākas s., kamē̦r viņš izaug tik gaŗš.
Avots: EH II, 483
taisns
tàisns,
1) eben, gleich
Manz, Lettus, gerade: t. ceļš. ar ve̦cu zirgu var taisnas vagas dzīt Br. sak, v. 1533. taisns kâ svece Etn. II, 62. tik taisns (grib būt) kâ dieva pirksts, bet tik līks kâ āžu rags Br. sak. v. 263. taisns kâ āžu rags 74. taisns kâ zirga luoks 1517. taisns stūris (Antropol. III, 10) oder lenķis (Etn. III, 29), ein rechter Winkel;
2) direkt:
gan taisni, gan aplinki pienākumi B. V.;
3) gerecht, rechtschaffen:
t. cilvē̦ks;
4) wahr:
gluži kâ ar kašķi; taisns vārds A. v. J. 1897, S. 529;
5) einfach
U., bloss: kad tik taisnu grāmatu varē̦tu iemācīties U., wenn er doch nur das einfache Lesen erlernte. taisns cilvēciņš Biel. n. U., ein Kerlchen mit Verstand von Mittelsorte. te tik taisni strādnieki, - ne˙kāda lieka nav U., hier sind nur die wirklich nötigen Arbeiter, - keiner darüber;
6) par taisniem ūdeņiem šuoziem nevarēs braukt BielU., über richtige (wirkliche) Gewässer wird man diesen Winter nicht fahren können;
7) taisnā balss, Orgelpunkt:
inflantiešiem ir savs . . . nuosaukums guluošai balsij (Orgelpunkt); viņi tuo sauc par "taisnuo balsi" A. XX, 471;
8) passend
St. Adv. tàisni, taišņi Pas. III, 122 (aus Kapiņi), Serbigal n. FBR. IV, 58, Prl, n, FBR, VI, 114, Preiļi n, FBR. VIII, 16,
1) gerade (lokal und übertragen):
taišņi izbraukt, geraden Wegs fahren Mag. XIII, 3, 59. krusa nāca taišņi zemē R. Kam. 163. izsviede kristu ve̦lnam taišņi uz kakla Pas. V, 374. pūķis stiepies pa gaisu taišņi uz viņa tiesu LP. VI, 74. taisni tai brīdī V, 401. taisni ap pulksten 12 VII, 1, 1069. taisni ve̦se̦lu gadu IV, 127. taišņi jaungada vakarā Blaum. Pie skala ug. 26;
2) direkt SDP. VIII, 57;
3) geradezu:
šie cilvē̦ki taisni traki A. v. J. 1899, S. 490;
4) gerade heraus, wahr:
saki taisni (Var.: pa˙tiesi, tiešām), tautu meita, vai būs[i] mana, vai nebūsi? BW. 14801, 2 var. taisni (Var.: tiešām) saku, neme̦luoju 15231, 1;
5) rechtschaffen:
re̦dz man[i] taisni dzīvuojuot BW. 9111, Subst, tàisnums, die gerade Richtung, das Geradesein; das Gerechtsein.
Avots: ME IV, 125
1) eben, gleich
Manz, Lettus, gerade: t. ceļš. ar ve̦cu zirgu var taisnas vagas dzīt Br. sak, v. 1533. taisns kâ svece Etn. II, 62. tik taisns (grib būt) kâ dieva pirksts, bet tik līks kâ āžu rags Br. sak. v. 263. taisns kâ āžu rags 74. taisns kâ zirga luoks 1517. taisns stūris (Antropol. III, 10) oder lenķis (Etn. III, 29), ein rechter Winkel;
2) direkt:
gan taisni, gan aplinki pienākumi B. V.;
3) gerecht, rechtschaffen:
t. cilvē̦ks;
4) wahr:
gluži kâ ar kašķi; taisns vārds A. v. J. 1897, S. 529;
5) einfach
U., bloss: kad tik taisnu grāmatu varē̦tu iemācīties U., wenn er doch nur das einfache Lesen erlernte. taisns cilvēciņš Biel. n. U., ein Kerlchen mit Verstand von Mittelsorte. te tik taisni strādnieki, - ne˙kāda lieka nav U., hier sind nur die wirklich nötigen Arbeiter, - keiner darüber;
6) par taisniem ūdeņiem šuoziem nevarēs braukt BielU., über richtige (wirkliche) Gewässer wird man diesen Winter nicht fahren können;
7) taisnā balss, Orgelpunkt:
inflantiešiem ir savs . . . nuosaukums guluošai balsij (Orgelpunkt); viņi tuo sauc par "taisnuo balsi" A. XX, 471;
8) passend
St. Adv. tàisni, taišņi Pas. III, 122 (aus Kapiņi), Serbigal n. FBR. IV, 58, Prl, n, FBR, VI, 114, Preiļi n, FBR. VIII, 16,
1) gerade (lokal und übertragen):
taišņi izbraukt, geraden Wegs fahren Mag. XIII, 3, 59. krusa nāca taišņi zemē R. Kam. 163. izsviede kristu ve̦lnam taišņi uz kakla Pas. V, 374. pūķis stiepies pa gaisu taišņi uz viņa tiesu LP. VI, 74. taisni tai brīdī V, 401. taisni ap pulksten 12 VII, 1, 1069. taisni ve̦se̦lu gadu IV, 127. taišņi jaungada vakarā Blaum. Pie skala ug. 26;
2) direkt SDP. VIII, 57;
3) geradezu:
šie cilvē̦ki taisni traki A. v. J. 1899, S. 490;
4) gerade heraus, wahr:
saki taisni (Var.: pa˙tiesi, tiešām), tautu meita, vai būs[i] mana, vai nebūsi? BW. 14801, 2 var. taisni (Var.: tiešām) saku, neme̦luoju 15231, 1;
5) rechtschaffen:
re̦dz man[i] taisni dzīvuojuot BW. 9111, Subst, tàisnums, die gerade Richtung, das Geradesein; das Gerechtsein.
Avots: ME IV, 125
traukulīgs
traukulîgs, ungestüm, unruhig: elektrības iemācītuo traukulīguo ātrumu Veselis Tīrumu ļaudis.
Avots: ME IV, 225
Avots: ME IV, 225