àizprasît, tr.,
1)  vorfragen (ce̦nu) AP., Bers.;
2)  durch Fragen hinderlich sein, hemmen, ein böses Omen sein: tur tecēja, kur vaj'dzēja; kam celiņu aizprasīju BW. 1104;
4)  vorher fragen, früher bitten: kad kāds prasa, kuo jau kāds cits izprasījis, tad atbild: tas jau aizprasīts Brandenburg;
4)  einladen [als Slavismus, vgl. sl. 
zaprositi] (viesus) Zb. XVIII, 410, gew. 
ieaicināt.Kļūdu labojums:
tecēju = tecēja
aizprasīju = aizprasīji
4) vorher fragen = 3) vorherfragen
Avots: ME I, 
44