gramslis
I gram̃slis "cieti, asi padibeņi ūdens dibe̦nā" Gr. - Sess., Neuermühlen; "Kehricht; am Boden des Kessels Nachgebliebenes" Ruj. Vgl. dän. grums "Bodensatz" u. a. bei Fick Wrtb. III 4 , 142.]
Avots: ME I, 636
Avots: ME I, 636
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gramslis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gramslis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
gramslis
II gram̃slis,
1): auch Orellen; ‡
2) "ein Spassvogel, Lügner, Schmeichler"
Grünw.; "ein Faselhans" Segew.; ‡
3) ein oberflächlich Arbeitender
Orellen: tas g. tur ne˙kā neizdarīs! ‡
4) Plur. gramšļi Orellen, leeres Geschwätz.
Avots: EH I, 398
1): auch Orellen; ‡
2) "ein Spassvogel, Lügner, Schmeichler"
Grünw.; "ein Faselhans" Segew.; ‡
3) ein oberflächlich Arbeitender
Orellen: tas g. tur ne˙kā neizdarīs! ‡
4) Plur. gramšļi Orellen, leeres Geschwätz.
Avots: EH I, 398
gramslis
vējgramslis
vẽjgram̃slis Segewold, vẽjgrâbeklis 2 Segewold, LKVv., wer leeres Zeug spricht; vẽja grâbslis Dunika, ein leerer, prahlerischer Mensch; vēja grābeklis U., (mit â ) Oknist, vēja grābslis Purap. J, str. 66, ein Windbeutel: nu redzi, kāds tu esi vēja grābslis! Purap. Kkt. 80.
Avots: ME IV, 551
Avots: ME IV, 551
Šķirkļa skaidrojumā (2)
gramšļi
gram̃šļi [Ruj., PS., AP., Ronneb.],
1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;
2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;
3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;
4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 3 und Fick Wrtb. III 4 , 142.]
Avots: ME I, 637
1) allerlei zusammengesuchtes Zeug, zusammengesuchte Dinge:
sadabūt vis˙visādus gramšļus un grabažas Etn. I, 98;
2) kleine Stückchen od. Abfälle von Holz (Späne), Reisig, Stroh, Heu od. anderem Stoff:
ņē̦muse skudru pūļa gramšļus Etn. II, 56. ņemt nuo ve̦cās kūtspriekšas gramšļus Etn. II, 85;
3) die Nachbleibsel von Speisen:
tur tik tādi gramšļ Lind. n. Mag. XIII, 2, 68;
4) die kleinen Knochen eines Tieres
Erlaa n. Etn. III, 177. [In der Bed. 1 wohl zu gramstīt, dagegen in der Bed. 2 - 4 nebst gramslis I wohl zu gremzt, li. grámdyti "reinschaben", grėmždu "schabe laut" und got. gramsts "Splitter", d. schweiz. grummele "Brosamen", bair. gramel "Griebe", s. Persson Beitr. 99 3 und Fick Wrtb. III 4 , 142.]
Avots: ME I, 637
gramstīt
gram̃stît, - u, - ĩju, greifen, raffen, streichen, betasten: gramsta naudu LP. VI, 886. tik viņš jūs dabū gramstīt Purap. viņš kārtuoja bārdu, tuo ar pirkstu gramstīdams Apsk.; [auflesen, aufharken, zusammenraffen Bergm. n. U.]. Refl. - tiês,
1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;
2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. 2 353, Fick Wrtb. III 4 , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]
Avots: ME I, 637
1) greifen, umhergreifen, tappen:
viņš gramstījās kabatās A. XXI, 353. viņa gramstījās pa priekšiņu un aizgāja pagalmā Etn. ap sienām gramstīties Dz. Vēstn. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani gramstījās (Var.: knakstījās) BW. 29476. kuo tu te gramsties apkārt Bers.;
2) Unsinn schwatzen:
negramsties aplam! A. XX, 723. [Nebst gramšķi, gramslis II und gramšļi I am ehesten zu li. grambýti "хватать" und weiterhin entweder zu mmhd. krammen "mit den Klauen packen", ahd. chrimman "die Klauen zum Fange krümmen", aschwed. krama "hart umfassen", la. gremium "Schoss, Armvoll" u. a., vgl. Zupitza Germ. Gutt. 150, Siebs KZ. XXXVII, 318, Walde Wrtb. 2 353, Fick Wrtb. III 4 , 52 f., oder aber zu schwed. dial. gramma "greifen", grams "Handvoll".]
Avots: ME I, 637