I virst (li. 
vir̃sti  "umfallen; werden"), -stu, -tu,1)  werden U., (prs. 
ve̦rtu) N.-Bartau: 
zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. 
virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. 
kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. 
es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. 
duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. 
nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene 
2 III, 37;
2)  sich vermehren (von Tieren gesagt) Frauenb. (mit 
ir̂ 2 ): 
kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;
3) wallen: 
virst... aumaļum asinis LP. V, 44. 
biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. 
gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. 
tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;
4)  fallen, stürzen (mit 
ir̂ 2 ) Rutzau: 
virst gar zemi;5) "grimt uz leju, puostu",  ausarten (häufiger in der Zstz. mit 
iz- ) Bers.: 
augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;
6) vgl. 
atvirst. Refl. 
-tiês, = virst 2: 
lai virtes (Var.: 
viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). 
lai *viršas (> vieršas; Var.: 
viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). 
Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.Avots: ME IV, 
614