pàsma 2 [Kr.], 
pāsms,1) [pàsms 2 Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof],  
abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I],  
Fitze Garn St.,  
[auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. 
pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. 
aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der 
šķiets,  Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. 
pāsma,  und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; 
[pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];
2) = puosms,  das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst 
pãsms für 
puosms. - Nebst li. põsmas  "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].Avots: ME III, 
190