aizgaņģis
àizgaņģis,
3) ein kleiner, abgeteilter Raum:
istabā tāds aizgaņģītis bij, kur vārīja Sonnaxt.
Avots: EH I, 23
3) ein kleiner, abgeteilter Raum:
istabā tāds aizgaņģītis bij, kur vārīja Sonnaxt.
Avots: EH I, 23
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'gaņģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'gaņģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
aizgaņģis
àizgaņģis,
1) der Abtritt, geheimer Ort.
Aps.;
2) ein länglicher Raum hinter einem gegenstande, z. B. eine längliche Wiese hinter einem Walde:
gaŗe̦ns pļavas gabals aiz meža stūŗa vai ar zemes strēmeli atdalīts gaŗe̦ns ūdenskrājums Lauva. gadījās kāduos aizgaņģuos arī pa līdakai noķert Jaunsudr.;
3) der Raum zwischen zwei Gebäuden
JK.;
4) die Einöde, Wüste.
Avots: ME I, 26
1) der Abtritt, geheimer Ort.
Aps.;
2) ein länglicher Raum hinter einem gegenstande, z. B. eine längliche Wiese hinter einem Walde:
gaŗe̦ns pļavas gabals aiz meža stūŗa vai ar zemes strēmeli atdalīts gaŗe̦ns ūdenskrājums Lauva. gadījās kāduos aizgaņģuos arī pa līdakai noķert Jaunsudr.;
3) der Raum zwischen zwei Gebäuden
JK.;
4) die Einöde, Wüste.
Avots: ME I, 26
apgaņģis
gaņģis
gaņ̃ģis,
1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;
3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;
4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt; ‡
10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt; ‡
11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis; ‡
12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d! ‡
13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.
Avots: EH I, 383
1): lai vītuolu gaņģi taisa BW. 5984. māja gaņģa gaņģiem (mit vielen Räumen)
Sonnaxt;
3): auch Orellen, Seyershof; g. - dziju puosms, kuo ve̦lk uz šķē̦rumiem, 20 dziju kuopā Salis. g. - aude̦klu ve̦lkuot 60 uz kārtim vai riņģiem savilktas dzijus; gaņģī var būt da,žāds skaits gājienu, skatuoties pēc tā; ar cik dzijām ve̦lk aude̦klu Ramkau. ir divējādi ganģi - meitiešu g. un vēveŗu g., meitiešu gaņģī ir 30 zuobu un vēveŗu gaņģī ir 20 zuobu AP. pēc gaņģiern var zināt, cik plats būs aude̦kls ebenda;
4): auch Kaltenbr., Seyershof; saka pa gaņģim katrs saimnieks iemantuot kaltus ratus Sonnaxt; ‡
10) ein Gang (5) Stricknadeln:
pieci irbi ir g. Frauenb. nuopirka gaņģi adāmuo adatiņu Sonnaxt; ‡
11) Dienst, Posten, Obliegenheit
Segew.; "eine Arbeit": tuo gaņģi viņš var izpildīt Seyershof. ne˙kādu gaņģi ("= darbu, saimniecību") nevarēja vadīt; tâ˙pat par vaļniekiem dzīvuoja Salis; ‡
12) eine dicke Brotscheibe
Seyershof: eik viņš gaņģus maizi vien neapē̦d! ‡
13) "vieta" AP.: tikai vienu gaņģīti vie[n] sakuste̦na. es tik tādu gaņģīti vie[n] izravēju.
Avots: EH I, 383
gaņģis
gaņ̃ģis,
1) der Gang, Weg:
gruntē̦ts gaņģis. apakš akmeņiem bijis gaŗš gaņģis zemes apakšā LP. IV, 225;
2) ein Mühlengang:
malt ar divi gaņģiem;
3) ein Gang der Weber beim Aufscheren:
divpadsmit gaņģu ķemme;
4) gaņģis ratu od. riteņu, ein Gang (4) Räder
Bers., Lasd., Laud., Fest.;
5) ein eifriger Arbeiter:
gaņģējas kâ gaņģis Naud.;
6) "?": manam tē̦vam bija citādi gaņģi, kājas bij kâ ecēšu galdi Etn. III, 14;
7) "?": lai līkstis neme̦stuos gaņģî Etn. II, 50;
8) gaņģi, die Mast bei der Treibjagd;
[9) ar divi gaņģiem ecēt U., mit 2 Gespannen eggen.
Aus d. Gang].
Kļūdu labojums:
gruntē̦ts = grantē̦ts (LP. VII, 131)
Avots: ME I, 601
1) der Gang, Weg:
gruntē̦ts gaņģis. apakš akmeņiem bijis gaŗš gaņģis zemes apakšā LP. IV, 225;
2) ein Mühlengang:
malt ar divi gaņģiem;
3) ein Gang der Weber beim Aufscheren:
divpadsmit gaņģu ķemme;
4) gaņģis ratu od. riteņu, ein Gang (4) Räder
Bers., Lasd., Laud., Fest.;
5) ein eifriger Arbeiter:
gaņģējas kâ gaņģis Naud.;
6) "?": manam tē̦vam bija citādi gaņģi, kājas bij kâ ecēšu galdi Etn. III, 14;
7) "?": lai līkstis neme̦stuos gaņģî Etn. II, 50;
8) gaņģi, die Mast bei der Treibjagd;
[9) ar divi gaņģiem ecēt U., mit 2 Gespannen eggen.
Aus d. Gang].
Kļūdu labojums:
gruntē̦ts = grantē̦ts (LP. VII, 131)
Avots: ME I, 601
Šķirkļa skaidrojumā (5)
gaņģīgs
gaņģîgs,
1) feurig, energisch, tüchtig
Grünh., Sassm.: viņš tuolaik bija gaņģīgs puika A. XII, 676;
2) wohlgenährt
Druw. n. Etn. II, 161; eing. einen guten Gang (gaņģis) habend: gaņģīgs zirgs. gaņģīga guovs Dond.
Avots: ME I, 601
1) feurig, energisch, tüchtig
Grünh., Sassm.: viņš tuolaik bija gaņģīgs puika A. XII, 676;
2) wohlgenährt
Druw. n. Etn. II, 161; eing. einen guten Gang (gaņģis) habend: gaņģīgs zirgs. gaņģīga guovs Dond.
Avots: ME I, 601
pāsma
pàsma 2 [Kr.], pāsms,
1) [pàsms 2 Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];
2) = puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].
Avots: ME III, 190
1) [pàsms 2 Golg., Stomersee, Bers., Warkh., Warkl., Gr.-Buschhof], abgeteilte Fäden beim Aufscheren, [ein Gebinde von je 30 Fäden Bielenstein Holzb. 394, 40I], Fitze Garn St., [auch vom Haar]: gadījās arī tâ, ka me̦tu pietrūka un aude̦kls iznāca par pāri pāsmu šaurāks, nekâ sākumā bija nuoduomāts Jauns. pāsma jeb puosma sastav nuo trim dzijām Bērziņš. aude̦kla platumu rē ķina pēc pāsmiem Nerft n. A. XI, 84. Der šķiets, Weberkamm, besteht aus 30 Zähnen, das ist ein pāsms od. pāsma, und 10 Zähnen, das ist ein gaņģis U.; [pãsms "matu vai linu šķipsna" Bauske];
2) = puosms, das Stadium: sievieši ātrāk iziet savus īsākuos attīstīšanās pāsmus A. Xl, 492; [n. U. auch sonst pãsms für puosms. - Nebst li. põsmas "ein Gebinde beim Garn" aus slav. pasmo dass.].
Avots: ME III, 190
piebrukt
pìebrukt,
1) vollbröckeln :
pa pusei piebrucis gaņģis Etn. II, 158;
2) von Hereinstürzenden voll werden:
piebrūk pilna rija ar ve̦lniem JK. V, 1, 36. baznīca piebruka ar zaidātiem.
Avots: ME III, 240
1) vollbröckeln :
pa pusei piebrucis gaņģis Etn. II, 158;
2) von Hereinstürzenden voll werden:
piebrūk pilna rija ar ve̦lniem JK. V, 1, 36. baznīca piebruka ar zaidātiem.
Avots: ME III, 240
puspagraba
‡ puspagraba, halb im Keller (im Erdgeschoss) befindlich: gaŗš puspagraba gaņģis Austriņš Raksti V, 73.
Avots: EH II, 333
Avots: EH II, 333
stāvs
II stàvs (serb. stâv "Garbenhaufen", čech. stav "Stand. Gestalt"),
1) der Wuchs, die Gestalt
U.; liels stāvā, gross von Gestalt U. kuoku re̦snie stāvi Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 328. bē̦rzu balti stāvi Vēr. I, 1286;
2) der Rumpf
U. (z. B. ein Haus ohne Dach, Rock od. Hemd ohne Ärmel L., U. u. dergl.); kre̦kla stāvs Karls. nuo tās drēbes tu stāvu gan dabūsi, bet piedurknes nebūs Harder n. U. krē̦sla stāvs A. XXI, 388;
3) die Taille
U.;
4) das Stockwerk, die Etage;
piecu stāvu nams. dzīvuot uotrā stāvā;"gaņģis" Karls.;
5) Hochwald, im Gegensatz zum Anwuchs
Biel. n. U.;
6) die Breite in FrauenkIeidern
U., KarIs.; ar trim stāviem pietiks, drei Breiten werden genügen Biel. n. U. trim stāviem lindraciņi BW. 23608 var.;
7) der Stiefelschaft;
zābakus ar atluocītiem stāviem Kaudz. M. 51, (mit à) AP., Arrasch, (mit â 2 ) Bauske. Nebst li. stovâ und ae. stów "SteIe" u. a. zu stāvêt.
Avots: ME III, 1055
1) der Wuchs, die Gestalt
U.; liels stāvā, gross von Gestalt U. kuoku re̦snie stāvi Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 328. bē̦rzu balti stāvi Vēr. I, 1286;
2) der Rumpf
U. (z. B. ein Haus ohne Dach, Rock od. Hemd ohne Ärmel L., U. u. dergl.); kre̦kla stāvs Karls. nuo tās drēbes tu stāvu gan dabūsi, bet piedurknes nebūs Harder n. U. krē̦sla stāvs A. XXI, 388;
3) die Taille
U.;
4) das Stockwerk, die Etage;
piecu stāvu nams. dzīvuot uotrā stāvā;"gaņģis" Karls.;
5) Hochwald, im Gegensatz zum Anwuchs
Biel. n. U.;
6) die Breite in FrauenkIeidern
U., KarIs.; ar trim stāviem pietiks, drei Breiten werden genügen Biel. n. U. trim stāviem lindraciņi BW. 23608 var.;
7) der Stiefelschaft;
zābakus ar atluocītiem stāviem Kaudz. M. 51, (mit à) AP., Arrasch, (mit â 2 ) Bauske. Nebst li. stovâ und ae. stów "SteIe" u. a. zu stāvêt.
Avots: ME III, 1055