Paplašinātā meklēšana 
Meklējam 'eņģēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'eņģēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (36)
aizbreņģēt
‡ 
àizbrèņģêt 2 Saikava,  durch Kot hin-, wegwaten, -fahren: kāmet da Saikavai pa tādiem dubļiem aizbrenģē, zirgs putās.Avots: EH I, 
11
aizkleņģēt
‡ 
àizkleņģêt Bers., àizklèņģuôt 2 Golg., Saikava = àizdaũzîtiês.Avots: EH I, 
31
aizmeņģēt
àizmeņ̃ģêt, 
tr.,  weglocken, fortbringen: vakar ve̦stu vedekliņu šuodien vilki aizmeņģēja BW. 22863.Avots: ME I, 
39 
atbreņģēt
atbrèņģêt 2 Saikava,  herwaten: tur Anne atbreņģē nuo kūts, ka sūdi vien un dubļi atšļakst.Avots: EH I, 
136 
breņģēt
‡ 
I brèņģêt(iês) 
2 Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!Avots: EH I, 
240
breņģēt
‡ 
II breņģêt,  
allzuviel zusammenschleppen Ellei, Sessau.Avots: EH I, 
240
breņģēties
‡ 
I brèņģêt(iês) 
2 Saikava "pa slapju vietu darbuoties": b. pa dubļiem. kuo breņģējies pa sīva duobi - tik˙pat pazudu nedabīsi!Avots: EH I, 
240
eņģēt
eņģêt, ‡
2)  scharren, kratzen: eņ̃ģêt galvu Trik.; vistas eņģē dārzu ebenda. Refl. -tiês, ‡
3)  sich kratzen Trik.Avots: EH I, 
369 
iebreņģēt
‡ 
ìebrèņģêt 2 Saikava,  sich durch Kot (Nässe) vorwärtsbewegend hineingeraten: ie. dūkstī.Avots: EH I, 
505
izbreņģēt
‡ 
izbrèņģêt 2 Saikava,  durch Kot fahrend hinausgelangen: šie ar ve̦zumu izbreņģēja nuo breņģes uz ceļa.Avots: EH I, 
436
izeņģēties
izeņ̃ģêtiês,  
sich abmühen, anstrengen: vai tad visu mūžu nee̦sam diezgan izeņģējušies? Bergfried.Avots: ME I, 
734 
izmeņģēt
‡ 
izmèņģêt 2 Oknist, Wessen, = izmiņgêt: izmeņ̃gē̦ts (nelabi izbraukts) ceļš Behnen.Avots: EH I, 
466
kleņģēt
‡ 
kleņģêt Schwanb.,  humpeln, holpern.Avots: EH I, 
615
meņģēt
meņ̃ģêt,
1): auch (mit èņ 2 ) Wessen; "mī(dī)t" Wessen, (mit eņ̃ ) Gr.-Würzau: mālu mèņģē 2 Warkl. n. FBR. XI, 122; pa dubļiem bradāt" (mit 
èņ 2 ) Kaltenbr. Refl. -tiês.1): auch Seyershof, Saul. Raksti I, 157; meņ̃ģēšanās,  das Spielen Ladenhof n. FBR. XI, 81 u. a.; ‡
2) "mīdīties" Gr.-Würzau.Avots: EH I, 
801 
meņģēt
meņ̃ģêt, 
-ẽju,1) tr.,  mengen (hieraus entlehnt), wühlen: suns sācis pa lādes virsu meņģēt nuo viena gala uz uotru (wiederholt: 
mīdījis lādes virsu) LP. VI, 226. kuo tas mans kumeliņš meņģē (Var.: dīžā, izmīs) tavu sē̦tsvidiņu? BW. 12710, 2;2) intr.,  spielen [Salis],  scherzen Glück Psalm 104, 26, L.: [es meņģēju vien, nu viņš jau sāk raudāt. ar meņģēšanu tuo nepadarīs, - tas maksā darbu Agel. n. U.] Dafür gew. das Refl. -tiês,  spielen, scherzen, Mutwillen treiben, sich herumbalgen: suns ar suni meņģējas Lems., Laud., Ulpisch, Ruhtern, [Salis, Trik.]. Pridis rej un kauc ar kuce̦nu meņģē̦damies Neik. [saule raidīja pa luogiem spuožus ze̦lta starus, kuŗuos zeltītie putekļi jaucās un meņģējās De̦glavs Rīga II, 1, 170.] kam tie bē̦ri kumeliņi pa apluoku slaistījās (Var.: meņģējās) BW. 27712. aiziedami ganiņuos (puiši) ar meitām meņģējās (Var.: viļājās, spēlējās) 1385. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani meņģējās (Var.: knakstījās) 29476. es ar savu līgaviņu aiz kubula meņģējuos 19481. Jāņa tē̦va pagalmā div [i] Laimiņas meņģējas 32632. [In der Bed. 2 aus liv. mäṅg od. estn. mäṅgama  "spielen."]Avots: ME II, 
602 
nobreņģēties
‡ 
nùobrẽņģêtiês 2 saikava,  sich mit Kot besudeln: mē̦slus mē̦zdams kūtī nuobreņģējies kâ luopiņš da acīm.Avots: EH II, 
34
nomeņģēt
‡ 
nùomeņ̃ģêt "nuokašņāt, nuokārpīt, nuomīdīt": zirgs nuomeņģējis (ālē̦damies nuomīdījis) zâli, zemi Jürg., Ringmundshof. dzē̦rājs, nākdams uz mãju, nuomeņģējis visu tīrumu Ringmundshof. Refl. -tiês,  eine gewisse Zeitlang spielen Salis: bē̦rns nuomeņģējās visu rītu;  tollen, einander greifend spielen, anfassen und kitzeln Bers. (mit èn 2 ): tad nu gan Jānis ar Edi nuomeņģējušies!Avots: EH II, 
67
nozveņģēt
nùozveņģêt,  
mit einer Mischung aus Lehm und Wasser verstreichen Bielenstein Holzb. 546 2 .]Avots: ME II, 
892 
pabreņģēt
‡ 
pabrèņģêt 2 Saikava "pabradāt": p. pa dubļiem Heidenfeld, Lubn. tādi dubļi, ka ir neduomā p. uz priekšu Saikava.Avots: EH II, 
122
peņģēt
I peņģêt, 
-ẽju,  pissen U.Avots: ME III, 
200 
peņģēt
II peņģêt, 
-ẽju,  zörren (zörgen), reizen, necken (einen Hund) Döbner n. U.Avots: ME III, 
200 
piebreņģēt
‡ 
pìebrèngêt 2 Saikava, = piebradât (?): suvȩ̄ni piebreņģējuši silīti.Avots: EH II, 
244
saeņģēt
sae̦nģêt "sagrūstīt" Alt-Rahden: nu tu gan viņu saenģēji labi! Refl. -tiês,  sich überarbeiten, überanstrengen: saimnieks saeņģējās, palika slims un nuomira Neu-Bergfried.Avots: ME III, 
623 
sameņģēt
sameņ̃ģêt, 
‡)2)  in Kot treten Kaltenbr.: guovis sameņģēs sienu; ‡
3) "pajuokuot" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģē nu viņu! ‡ 
Refl. -tiês "paspēlēt(ies), papriecāties" Kalz. n. Fil. mat. 29: sameņģējies nu ar viņu!  (zu einem Kind gesagt). sunē̦ni un kaķē̦ni sameņģējas.Avots: EH II, 
429 
sameņģēt
sameņ̃ģêt, 
tr.,  vermischen: bē̦rni sameņģējuši ē̦zdami biezputru bļuodā ar rūgušu pienu Ahs. n. RKr. XVII, 50.Avots: ME III, 
683 
saspreņģēt
saspreņģêt(iês) Salis, 
=sasprādzêt(iês), sasprèdzêt 2 Gr.-Buschhof, 
= sasprãdzêt,  mit Schnallen versehen: sasprēdzēju kumeliņu BW. 13257, 2.
Avots: ME III, 
743 
saspreņģēt(ies)
saspreņ̃ģêt(iês): 
auch Grünw.Avots: EH II, 
450 
saspreņģēties
saspreņģêt(iês) Salis, 
=sasprādzêt(iês).Avots: ME III, 
743 
sastreņģēt
sastreņ̃ģêt,  
mit einem dicken Strick (Strang) zusammenbinden Sessau.
Avots: ME III, 
748 
sleņģēt
sleņģêt,
1)  (die Fensterladen) schliessen Wid.;2) an einem neuen Gebäude die sleņģes. anbringen (mit eñ) Salis.Avots: ME III, 
926 
spreņģēt
‡ 
spreņģêt(iês), 
zu erschliessen aus ‡ 
iesprêņgêt 2 und saspreņ̃ģêt(iês).Avots: EH II, 
558
spreņģēties
‡ 
spreņģêt(iês), 
zu erschliessen aus ‡ 
iesprêņgêt 2 und saspreņ̃ģêt(iês).Avots: EH II, 
558
spreņģēts
spreņģê̦ts "?": puiši jāja spreņģētiem kumeļiem BW. 13005 var.Avots: ME III, 
1016 
streņģēt
‡ 
streņ̃ģêt, 
zu erschliessen aus sastreņ̃ģêt.Avots: EH II, 
586
zveņģēt
I zvèņģêt 2 Gr. - Buschh., -ẽju "liet": viņa tur zveņģē visu dienu Gr. - Buschh.Avots: ME IV, 
771 
zveņģēt
II zveņ̃ģêt Ruj., -ẽju,  tragen, schleppen: es visu dienu zveņģēju ūdeni kūtī Ruj.Avots: ME IV, 
771 Šķirkļa skaidrojumā (2)
mikāt
I mikât,  
kneten (den Teig) AP., "veikt, kamāt, spaidīt" Selb., Kokn., Wessen, Baltinov;  "liebend knutschen; mit Fäusten schlagen; walken" Bers.;  "schlecht (etwas) tun" Mar.; "ņurcīt, kutināt" Sessw., Fehsen, Kalz., Fest., Laud., Tirsen., Lös., N. - Schwanb.;  prügeln (nicht sehr ernst)" Sauken, Schwanb. - Refl. -tiês"meņģēties" Fest.]Avots: ME II, 
625 
pamèņģēt
pameņ̃ģêt, 
intr.,  ein wenig tändeln, charmieren, scherzen, spielen: gribu jauna knēvelīša, kas ar mani pameņģē BW. 10940. Refl. -tiês,  mitełnander scherzen, tändeln, spielen, charmieren: jaunava uzaicinājuse puisi pameņģēties LP. VII, 1072.Avots: ME III, 
69