Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'dzimts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'dzimts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

dzimts

dzìmts: man dzimta āda vai[r] nav uz ruokām; meine Hände haben die Haut gewechselt Salis. dzimtas dienas, Geburtstag N.-Autz n. BielU. tie i[r] tur nuo dzim̂ta 2 Ahswikken n. FBR. IX, 111.

Avots: EH I, 358

dzimts

dzìmts, angeboren, erbgehörig, leibeigen: dzimti ļaudis neben dzimt- od. dzimtļaudis, Leibeigene. nuopirkt pirti par dzimtu, mājas par dzimtām LP. III, 98. tiem pārdeva zemi par dzimtu A. XII, 77. dzimta diena [li. gimtóji dienà], vieta Ltd. 471. der Geburtstag, Geburtsort, [mūsu dzimtu valuodu Serbigal], dzimtas spalva. das erste Haar nach der Geburt LP. VII, 874. dzimta muiža, das Erbgut. dažreiz labi audzinātam ze̦mas kārtas cilvē̦kam pukst krūtīs guodprātīgāka sirds nekā dažam dzimtam augstmanim Lautb.

Avots: ME I, 551

dzimts

dzìmts, -s [= li. gimtìs "Geschlecht", ai. gati-h, gr. βάσις "Gang"], das Geschlecht: tâ muižas nākušas viņa dzimtī Balt. V.; bes. in den genitivischen Zusammenrückungen dzimtskungs, dzimtsļaudis, dzimtsmuiža erhalten.

Avots: ME I, 551

dzimtskungs

dzìmtskùngs, der Erbherr, eig. der Herr des Geschlechts.

Avots: ME I, 551

dzimtslaiki

dzìmtslaĩki, die Zeit der Leibeigenschaft.

Avots: ME I, 551

dzimtsļaudis

dzìmtsļàudis, Leibeigene; eig, die Leute des Geschlechts.

Avots: ME I, 551

iedzimts

ìedzìmts, angeboren: iedzimta kaite Kundziņ Ve̦cais Stenders 12. iedzimta tauta, das eingeborene Volk. iedzimti grē̦ki U., Erbsünden; iedzimta vaina U., ein Erbübel.

Avots: ME II, 13

labdzimts

labdzìmts *, wohlgeboren: visi labdzimtie Deglavs Rīga II, 1, 216. Jūsu labdzìmtĩba *, Euer Wohlgeboren ibid. 167.]

Avots: ME II, 395

pirmdzimts

pirmdzìmts, erstgeboren: vajadzēja pirmdzimtam būt RKr. X1, 75. nesa nuo savu avju pirmdzimtiem I Mos. 4, 4. pirmdzimtais savam tē̦vam LP. VII, 1254.

Avots: ME III, 226

Šķirkļa skaidrojumā (2)

piedzimt

pìedzìmt: piedzimts, geboren IMM. 1934 I, S. 426 f.

Avots: EH II, 249

vientuļš

viêntuļš, einsam (lebend oder gelegen): vientuļā mājiņā LP. VI, 590. vientuļajā dzīves gaitā MWM. žilbst acis vientuļā naktī Kārstenis Gāju p. 49. nakts lai vientuļa paliek Glück Hiob 3, 7. puostīja tuo (= atraitni) vientuļu, ka tai meitas nepalika Baruch 4, 16. Nēringu dzimts vientuļa turpināja savu ceļu A. v. J. 1896, S. 38, vientuļas... sirdis Aps. J. Bag. r. 31. šis te sēdēja vientuļš A.v. J. 1896, S. 93. pastaigājumiem, kuo tas mē̦dza izdarīt vientuļi S. 30.

Avots: ME IV, 667