Paplašinātā meklēšana

‡ àizdze̦nât, wiederholt forttreiben, hinter etwas treiben, bis zu einer gewissen Stelle hintreiben: a. mušas nuo piena. a. miegu. vējš aizdze̦nāja mākuoņus saulei priekšā. suns zaķi aizdze̦nā līdz meža galam.

Avots: EH I, 21

I apdze̦nât: auch Saikava. Das Zitat aus BW. ist hier als falsch zu streichen!

Avots: EH I, 79

apdze̦nât [li. apgenė̕ti], tr., Äste vom Baume hauen: apdze̦nāju sila priedi BW. 15507, 1.

Avots: ME I, 84

apdze̦nâtiês, sich belaufen (vom Vieh) Stürzenh.

Avots: ME I, 84

dze̦nât,

3): auch Frauenb.; ‡

5) "dzìt kuopā biezāku" (von ausgebreitetem Heu) Heidenfeld: dažā vietā nav kuo ārdīt, tad jādze̦nā: kad lietus nāk, ātrāka kasīšana; ‡

6) dze̦net Strasden "fragen":
puiši dze̦ne, kas tik gardu izvārījis. Refl. -tiês: putra tik šķidra, ka putraimi cits citu dzē̦nājas Frauenb., Strasden.

Avots: EH I, 355

dze̦nât, -āju, iter. zu dzìt, tr.,

1) wiederholt treiben, jagen:
luopus, zuosis, nu bUs jādze̦nā, sagt man zu einem, der viel isst Etn. IV, 78. viņa mani dze̦nāja un tre̦nkāja R. Sk. II, 109;

2) suchen:
policija zagli dze̦nā;

3) die Äste abhauen, abhacken, abkappen
Smilt., Drsth., Laud., [Lis.]: tuo priedīti dze̦nāt gāju, tuo atradu nuodze̦nātu BW. 15875. tāļu, tāļu nuoskanēja sauseglīte dze̦nājuot 18121;

4) wonach jagen
Spr., mit dem Gen. od. mit pēc: aizdarina dze̦nājuot BW. 2081. Refl. -tiês. einander jagen: putniņš putnu dze̦nājas BW. 9850.

Kļūdu labojums:
BW. 2081 = BWp. 2181, 1 var.

Avots: ME I, 545

ìedze̦nât, wiederholt herein, hineintreiben, - jagen.

Avots: ME II, 13

I izdze̦nât, ‡

2) (viele) hinaustreiben:
izdze̦nādami nuo pakrauļiem... līdaciņas Janš. Apskats 1903, S. 14. ‡ Refl. -tiês, zur Genüge treiben: izdze̦nājuos (luopus) ilgu laiku, bet visus nevarēju sadzīt apluokā Jürg. u. a.

Avots: EH I, 444

I izdze̦nât, auseinanderjagen: vējš tuos izdze̦nāja Dan. 2, 35.

Avots: ME I, 731

II izdze̦nât, izdzenêt (li. išgenė̕ti), izdzenît, die Äste abhauen, abkappen: pats priedīti izdze̦nāju BW. 8790. izdzenīju sila priedi 15507, 3; 3385. izdzenīta egle Mag. XX, 3, 208.

Avots: ME I, 731

nùodze̦nât,

4): n. kārtis līdze̦nas Iw.; ‡

6) n. rudzus, ein undichtes Roggenfeld abmähen
(aus einer Handschrift).

Avots: EH II, 42

nùodze̦nât, tr., freqn. zu nùodzìt,

1) ab -, wegtreiben:
mušas; [paģiras]. viņa miegu nuodze̦nājuot dzied LP. I, 103;

2) abjagen, abhetzen, abquälen:
nuodze̦nāts zirgs, cilvē̦ks;

3) verfolgen:
jau tā tavas pē̦das Vēr. II, 1461. māte pēc tevis nuodze̦nāja tiku tikām Saul.;

4) abkappen, abästen
Smit., Drsth., Laud.: nuodze̦nāju sila priedi BW. 15507. tikušam priedi cirst, gudram zarus nuodze̦nāt RKr. XVI, 225;

[5) abschälen:
n. mizu PS., C., Lis.]Refl. - tiês, für sich wegtreiben, sich abjagen.

Avots: ME II, 780

padze̦nât, tr., freqn.,

1) wiederholt ein wenig treiben:
luopus;

2) verjagen, forttreiben:
es viena tautās, kâ padze̦nāta RKr. XVI, 177;

3) [auch: padzenêt (li. pagenėti)]; ein wenig abkappen, abästen: padze̦nāju sila priedi BW. 15507. [egles, kuŗām zari nuo apakšas bija gabalu padze̦nē̦ti Janš. Dzimtene ² 111, Warkl.]

Avots: ME III, 21

pãrdze̦nât, tr.,

1) undicht, schlecht gewachsenes Heu oder Getrėide hin und her abmähen
C., Smilt., Laud.;

2) hin und her die Rinde abziehen:
pārdze̦nāt ārtis Fest., Drosth.

Avots: ME III, 154

pìedze̦nât,

1) wiederholt herantreiben:
suns piedze̦nā nuošķīrušuos luopus;

2) = piekast 1: p. sienu C.

Avots: ME III, 247

sadze̦nât, ‡

2) zu viel hin und her treiben
Frauenb.: meitene guovi sadze̦nājuse (guovs kļuvuse kliba); ‡

3) = ‡ sadzanât Heidenfeld; ‡

4) fein und achtlos zerhauen (zerhacken)
Frauenb.: s. skujas kaisīšanai.

Avots: EH II, 406

sadze̦nât, tr., freqn., (wiederholt nachjagend) fangen: skrej, lai puikas sadze̦nātu Makss un Morics 23. Refl. -tiês, einander festfangen, aufsuchen Spr.

Avots: ME III, 620

uzdze̦nât, ‡

3) begatten
(?) Siuxt: kad vērsis mājā, tad jau gaovis ātrāk uzdze̦nā, uzir.

Avots: EH II, 721

uzdze̦nât,

1) (wiederholt) auf etw. treiben, jagen
(perfektiv): kaķi uzdze̦nāja beidzuot kuokā. uzdze̦nāt zaķus medniekiem;

2) (allmählich) auftreiben:
mucai stīpu uzdze̦nāt Golg.

Avots: ME IV, 328