Paplašinātā meklēšana

drĩž: auch Dond. n. FBR. V, 128, Lesten, Oknist, ("bald; schnell"); (mit ì ² ) Auleja.

Avots: EH I, 335

drĩž Olai, Sessau, Ekau, drĩži BW. 6836; 7575; 7978. = drĩz(i).

Kļūdu labojums:
7575 = 7515,1

Avots: ME I, 502

‡ drìžgan ² Saikava, beinahe, gan˙drĩz.

Avots: EH I, 335

drīži (unter drīž): auch Kaltenbr., Lubn., Oknist, Sonnaxt, Warki., Wessen, Zvirgzdine, Pas. XI, 56.

Avots: EH I, 335

‡ drīžs, = drĩzs 1: (suns) būs d. un zaķi sagūs Pas. X, 240 (aus Lettg.).

Avots: EH I, 335

‡ drĩžu Gramsden, = drĩz(i).

Avots: EH I, 335

‡ padrīžāk, etwas schneller: riet[i], saulīt, p˙! Tdz. 55047.

Avots: EH II, 128

‡ asnât ZvirgzdIne, = asnuôt: buļbas pavasar siltā vietā drīži sāc a.

Avots: EH I, 131

‡ atbâst (li. atbósti) Auleja, Cibla, Kaltenbr., Pilda, Warkh., Warkl., Zvirgzdine, -stu, -du, auch refl. -tiês Auleja, Kaltenbr., zum Oberdruss (zuwiderl werden: kaķis atbāda saimniecei Pas. I, 222 (aus Lettg.). pīrāgs atbāst ēst, sava maize ni˙kad neatbāst Auleja. atbado tuo darbu strādāt Zvirgzdine. atbāda gaŗlaicīgs darbs Warkl. vienam atbāda dzīvuot Kaltenbr. net atbādās staigāt ebenda. ka[d] častai (= oft) sāc virt [sc.: zivis], atbāstas drīž Auleja.

Avots: EH I, 134

‡ atmēgtiês,

1) überdrüssig, zuwider werden (gesprochen:
asamê̦gt) Gr.-Buschhof: tāda dzīve drīži atmē̦dzas (gesproch.: asamâdz; dissimiliert aus *atsamâdz?);

2) sich wiederholen (besonders von krankhaften Zustanden)
Kaltenbr., Oknist (mit è ² );

3) schlimme Folgen hinterlassen, sich rachen
Oknist: tāda dzīve viņam atmègsies ² .

Avots: EH I, 155, 156

aûgt,

1): aug ar vālu, wächst zusehends, sehr schnell
Siuxt. augamas saknes, sehr stark wachsende Wurzeln, die noch wachsen können BielU. mīlē man sē̦rstu iet augtajā vietiņā VL. aus NB., ich gehe gern zum Besuch dahin, wo ich aufgewachsen bin;

2): schwären, eiternd schwellen
Orellen, Salis, Strasden u. a.; ‡

3) sich heben, schwellen:
ūdens Daugavā aug Linden. pēc apmīcīšanas maize aug drīži RKr. XIX, 89. ‡ Subst, aûgšana,

1) das Wachsen;

2) das Wachsen, Eitern, Schwären:
meita ar augšanu aizgāja (starb an einem inneren Geschwür) Seyershof.

Avots: EH I, 185

bìezêt: pavasar dubļi sāc drīži b. Zvirgzdine.

Avots: EH I, 224

‡ blàgžt ² Auleja, -žu, Getreide (hauptsachl. das Wintergetreide für die Saat) dreschen, indem man mit den Garben gegen einen Gegenstand schlagt, damit die Körner herausfallen: blāgž, kad ve̦d nuo tīruma. kam nevar datuvēt drīž da rijai, blāgža seņāk.

Avots: EH I, 226

‡ brât Auleja, brâju, in grossen Mengen führen, tragen, schleppen: kad iet lītus: vajaga b. (sc.: labību nuo tīruma], kaî drīžāk.

Avots: EH I, 239

‡ dapaisît,

1) beim Flachsbrechen einem andern gleichkommen:
kur tu dapaisīsi da puišam! Auleja;

2) "pilnīgi izpaisīt": kai drīžāk paisa, cits i[r] nedapaisīta nuoliek Auleja.

Avots: EH I, 307

drĩzinât, auch drīžināt BW. 31744, 2,

1) geschwind machen, anspornen, ansputen:
iznes manu bē̦rza rīksti kumeliņu drīzināt BW. 1355. tautas mani drīzināja, drīz sajūdza kumeliņus 16904. dzied meitenes, dziesmās darbu drīzinuot Duomas II, 1432;

2) intr.: meitas drīzi drīzināja BW. 332.

Avots: ME I, 501

‡ I dūnêt, sich mit Schlamm anfüllen Nautreni: e̦ze̦rs sācis dùnēt ² ; drīži aizaugs. Vgl. auch ‡ apdūnêt.

Avots: EH I, 348

gan˙drīz, gan˙drīž Bauske, Linden in Livl., beinahe, fast: viņš mani gan˙drīz tik+pat iegāza nelaimē. tē̦vs gan˙drīz tik˙pat liels kâ dē̦ls. [zu gan und drīz "bald"; vgl. d. dial. bald "beinahe" und li. gan - greit Liet. kalbos sint. I, 13.]

Avots: ME I, 599

ganît: abwehxen - auch Saikava, Salis: ar lapām mūsas g. pruom Saikava; ‡

2) tītarus g. Stenden, Durchfall (Diarrhöe) haben:
Refl. -tiês;

3): tavs augums licina tevi labi ganījušuos Janš. Mežv. ļ. II, 329; sich mästen:
cūka ē̦d un ganās sevi Sonnaxt. drīžāk ganās ar pienu Kaltenbr.; ‡

4) sich hertuntreiben:
nez kur tas nu ganās, ka nenāk mājā! Orellen.

Avots: EH I, 382

ìejûkt: iejūcis pie pupām (pupu ēšanas) Kaltenbr. iejūcis ap meitām grābstīties Oknist. tai mājā es drīži iejūku Fest., Heidenfeld: tādi neiejūkti vārdi Sonnaxt.

Avots: EH I, 517

izbèigt, ‡

3) = nùobèigt 2: ragana mazuo sita, nedeve ēst... un visaiž muocīja, kâ čik tuo meitini drīžāk i. Pas. IV, 381. izbeidze (= izputināja 3?) cilvē̦ku nuo dzīves Warkl.; ‡

4) = izbèigtiês: tā ve̦cā muode vēl nevar i. Kand.

Avots: EH I, 434

izlasît,

1): bārenīte sev izlasīja zilas krāsas skapi Pas. V, 403; ‡

3) während einer langeren Zeit allmählich (das nötige Quantum) zusammenschaffen (ansammeln)
Kaltenbr.: kad tik renti izlasījis! (etwa mit ostle. iz- für uz-?). Refl. -tiês, ‡

3) einzeln (allmählich) hinausgehen, eine Versammlung verlassen:
izlasījās drīž nuo aplāta Auleja.

Avots: EH I, 462

kàlst,

1): siens kalst (trocknet)
Heidenfeld. saulē drēbes drīži kalst Zvirgzdine, izmazgāja lupatu, izkāre, lai kalst Sonnaxt; ‡

3) dürsten:
tâ kalta dzert Frauenb. - ‡ Subst. kaltējs, ein Schwindsüchtiger Lettg.

Avots: EH I, 579

kast,

1): graben, scharren
- auch Skaista n. FBR. XV, 49, AP., Auleja, Dunika, Kaltenbr., Rutzau: k. bedri Dunika. k. duobi. (ein Grab) Auleja. jaunas buļbas k. ebenda. lai nekaš smilšu man acīs Pas. VIII, 437;

2): auch Erlaa n. FBR. XI, 21, Gr.-Buschh. n. FBR. KII, 93, Skaista n. FBR. XV,. 54, Auleja, Bērzgale, Cibla, Gotthardsberg, Heidenfeld, Kaltenbr., Kreuzb., Lixna, Līvāni, Lubn., Memelshof, Nautrēni, N.-Peb., Pilda, Pilskalne, Saikava, Setzen, Sonnaxt, Stirniene, Zvirgzdine; ‡

3) kratzen, schaben
Sonnaxt: cūku kaš ar duncīti. Refl. -tiês,

1) (scharren):
kurmis kašas iekšā zemē Dunika. vista puķēs kašas Auleja; ‡

2) langsam (eine Arbeit) verrichten, knibbern
Auleja: ka[d] dastāj pi kaida darba, kašas, kašas, nemak drīžiņai padarīt.

Avots: EH I, 591, 592

kļaustîtiês,

1): wackeln
- auch Auleja: iet i[r] kļaustās uz vienu malu da uz uotru. beņķam kāja kļaustās, drīž izkri[tī]s ārā. ‡

2) "?": apčūrējušas priedītes, kuru galuotries kļaustījās kâ putnu spārni Jauns. B. gr.3 II, 163; ‡

3) "= kaûtrētiês 2; zögern" (mit aû ) Bērzgale: kā tu kļausties, ka neej ar citiem pie galda? zirgs ar ve̦zumu neiet uz priekšu, tik kļaustās vien.

Avots: EH I, 625

muôdinât,

1): re̦dzē̦dams, kādu uztrūctnāšanuos šie viņa vārdi bija muodinājuši (hervorgerufen, bewirkt)
Janš. Dzimtene III, 19; ‡

2) = mudinât Auleja: m. zirgu, kab drīžāk ietu.

Avots: EH I, 840

nasât: auch Pas. VIII, 207 (aus Pustiņa), X, 151 (aus Makašēni), Tdz. 44745 (aus Bērzgale), Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Lubn., Oknist, Saikava, Warkl., Wessen, Zvirgzdine. ‡ Refl. -tiês,

1) für sich wiederholt tragen
Auleja;

2) "hin und her tragen"
Auleja: pajē̦musēs krējumu pārduot i[r] nasājas ar tuo krējumu nuo vienas vietas da uotrai;

3) sich tragen (von Kleidern)
Auleja: kai drēbe laba izausta, tak cieš ilgi nasājas, drīž nēplīst;

4) schnell gehen, laufen
Auleja; schweben (wohl nach r. носиться ): lītā cūkas tai i[r] nasājas - uz vienu da uz uotru pusi Auleja, tu kai mazeņa nasājies (= skraidi) ar bē̦rniem pa salu ebenda. ap brāļa galvu nasājas pa gaisu daudz ... vanagu Pas. XV, 31 (aus Rozentava). ‡ Subst. nasâtājs, wer etwas zu tragen (anzuhaben) pflegt Tdz. 47114 (aus Kapiņi).

Avots: EH II, 5

nùogàist [li. nugaĩšti "krepieren"], intr.,

1) verschwinden, verloren gehen
Spr.: man nazis nuogaisis Blaum.;

2) = nuonīkt, pagrimt: viņš pa˙visam nuogaisis: dzeŗ vien, bet drīž būs gals Mar. N. RKr. XV, 127;

[3) krepieren
Cibla].

Avots: ME II, 783

nùolaîst,

1): kuokus ... nuolaiduši, nuozaruojuši Janš. Mežv. ļ. II, 41 (ähnlich AP., Orellen, Saikava u. a.). n. nuo kājas Seyershof, = nùošaũt 1. n. pluostu Saikava;

2): nenuolaižu (lasse nicht ab verlangend),
kamē̦r šim ieduod Seyershof. n. alu - auch AP., Linden in Kurl. u. a. nuolaistuo (caur separātuoru laistuo) vājpienu ē̦d Sonnaxt;

3): n. (= nuoraut, abnehmen)
zeķi AP. pirstāniekiem (aduot) katru pirstu par sevi nuolaiž AP.;

4): n. (labi nekuopt) cūku Frauenb. zeme ir zemē nuolaista (atstāta atmatā) Seyershof; ‡

6) pusdienā kādu laiku nuolaiž (= nuogul) dienasviduci Seyershof; ‡

7) abschmelzen (trans.)
Auleja: sniegu nuolaide drīž. Refl. -tiês,

1): tē̦va dabā nebij, ka varēja ar bē̦rniem kaut kâ n. ("?") Burtnieks 1934, S. 870;

2): n. (= nuolikties gulēt) dārza malā Salts, Seyershof. dunduŗi tâ nuolaižas (luopam virsū nuo vienas vietas), ka luopu ē̦d pa˙visam nuost Kand.;

3): auch Lng. (unter laîst );

4): mutlos (verzagf) werden
Segew.; nachlässig werden Salis, sich gehen lassen Segew.: nevar n. ar darbu (t. i. nepadarīt visu, atlikt uz priekšdienām) Prl.; ‡

5) feucht werden:
kamē̦r vasarāju save̦d, rudzi nuolaižas AP.; sich lindern, aufhören: vecenīte apvārduoja, un sāpes tū˙līt nuolaidās Orellen; ‡

6) hin- od. wegfliegen:
bezdelīgas jau nuolaižas Frauenb.; hingehen, hinfahren: gribu n. uz tirgu; n. pie meitas Kand.; ‡

7): nuolaidies tâ viss vienāds Linden in Kurl., der Himmel hat sich ganz bewölkt.
kad nuomizuoti ābuoli stāv kādu laiku, tie nuolaižas (werden) me̦lni Frauenb. tesmens guovij nuolaidies tik cîets (= sapampis) ebenda; ‡

8) weichen vor jem.: nenuolaidās (nepadevās) cits citam: visi gribēja smuki ģērbties Seyershof.

Avots: EH II, 60

‡ nùomiêrît Gr.- Buschh., nuomierêt Pas. III, 317 (aus Atašiene), = nùomiêrinât: Refl. -tiês Gr.-Buschh., = nùomiêrinâtiês: kumeļš drīži nuosamierēja Pas. III, 245 (aus Lettg-). kāzinieki nuosamierēja IV, 235 (aus Atašiene; ähnlich XV, 152 aus Lettg.). suns nuomierījās VIII, 66.

Avots: EH II, 70

I pirinât: auch Adsel, Alswig, Gr.-Buschh., Heidenfeld, Lubn., Nerft, N.-Peb., Prl., Saikava, Sonnaxt, Warkl.: blusas bē̦rnus pirinā Tdz. 57914. šuogad cāļus pirināsim (werden brüten lassen) Warkl. n. FBR. XI, 122. p. naidu Lubn., Saikava. Refl. -tiês: mušas drīž pirinājas ("atne̦suoties vairuojas", so von kleinen Lebewesen) Auleja. bē̦rnam līdz zināmam laikam vajag p. ("augt"), bet, kad nak laiks, viņam jānāk pasaulē Sonnaxt.

Avots: EH II, 236

radît: jī grūta un drīži radīs Pas. V, 284 (aus Ozolmuiža in Lettg.). Refl. -tiês,

1): geboren werden -
auch Seyershof, Zvirgzdine: kad teļš mandē̦gā radījās, tad - Mandaļa Orellen;

3): nezin kur bij radījušās divas bietes - bij ieaugušas dārzā Seyershof. Subst. radĩjums: man tā vaina nav pa radījumam; es pats ienēmies Seyershof.

Avots: EH II, 348

‡ sarètêt ² Auleja,

1) verheilen (auch vom Knochenbruch), vernarben;

2) verheilen machen:
virši drīž sarēt luopam kāju.

Avots: EH II, 442

‡ smīkstinât, schallend schlagen (?): nesasmej tu...! drīž par lūpām smīkstinās Tdz. 59331, 13.

Avots: EH II, 539

‡ tivêt, "censties tikt klāt" Auleja: vajag da rijai drīžāk t.

Avots: EH II, 684

tumušļâtiês, zögern, trödetn, langsam arbeiten: cik tu ilgi tumušļāsies, ka neiesi da darba! Zvirgzdine. nevajag[a] tumušļāties, vajag[a] drīži darīt ebenda.

Avots: ME IV, 264

zvačkis, ein grosses Stück (Fleisch): kas par gaļas zvački! Gr. - Buschh. drīži apēdīsim visus vepŗus, ja saimnīca vārīs gaļu šitādiem zvačkiem ebenda. Etwa aus r. жвачка "жованная и отрыгнутая пища"?

Avots: ME IV, 760