mìezis [li. 
miežỹs],1) gew. im Pl., 
 die Gerste: miežu od. 
mieža grauds,  das Gerstenkorn; miežu putraimi,  gerstengrütze. vistiņai miezi (Var.: 
miezis) de̦r iesalam23824. divkantu (divkanšu Dobl. n. U.) 
mieži,  zweizeiligie Gerste (hordeum distichum L.) RKr. II, 72; 
seškanšu (Dobl. n. U.) 
mieži,  sechszeilige Gerste RKr. II, 72; 
jūŗmalas mieži, elymus arenarius L. Konv. 
2 1499; 
mežu mieži, hordeum spontaneum Konv. 
2 2680; 
plikais miezis,  Bart - od. Pfauengerste Mag. IV, 2, 24; RKr. II, 72; bei U. 
pliki mieži -  nackte Gerste;2) miezītis,  (scherzweize) das Bier: miezīti iedzert;3) miezis Kand., Tals., 
mìezis 2 Mar. n. RKr. XV, 126. 
cietais miezis Konv. 
2 2682, 
 das Gerstenkorn am Auge: kad acī miezis, tad jāuzmeklē rijā čiekstenē palicis mieža grauds; miezis acī ar tuo jāizbada un grauds jāatliek atpakaļ kur bijis Etn. II, 135. 
[Nebst apr. moasis  "Gerste" zu le. màize  "Brot".]Avots: ME II, 
657