izdevĩba,
1)  Gedeien, Ertrag, Fruchtbarkeit: kâ attaisnuot alpiešu garīguo neražīgumu Francijā un viņu tik lielu izdevību Itālijā Vēr. I, 1884;
2) izdevības, = izdeves 2, 
 der Hochzeitschmaus;3) izdevības,  das Verlassen des früheren Wirts, der Auszug: es nāku, ja ne vairs uz izdevībām, tad jel uz ievedībām Kaudz. M.;
4)  günstige Gelegenheit (vgl. 
izdevîgs): šuo izdevību mūsu tautas gara mantu krājējiem nevajadzē̦tu palaist gaŗām neizlietuotu Etn. II, 90.
Kļūdu labojums:
jāizmet (zu strichen) 3. nozīme (die Bed.3); "izdevību" vietā te jālasa: izvedības (statt izdevības ist hier izvedības zu lesen).
Avots: ME I, 
727