skara (li. 
skarà  "abgerissener Lappen", slav, 
skora  "Haut", ae. 
scearu  "Teil"),1)  krause Wolle, Zotte U.;  
ein Fetzen Oppek., Sessw. n. U., Kroppenhof, Sinolen, Adleenen, Dond., Golg.;  
ein Büschel U.: 
(kumeliņš) marguotām skariņām (Var.: 
krēpītēm ) BW. 29869 var. 
budēlīti, skarainīti, kam tu nāci istabā? visas tavas skaras dre̦b 33335. 
ziediem nuolīkuse kreimeņu skara A. XXI, 81;
2)  die Haferrispe U., Karls., Warkl.;  
der Grashalm Spr.: 
ļauj kumeļam kādas skaras nuoraut Saul. III, 52. 
trīs . . . smalkās smilgu skaras Krūza. 
ziluma skara,  Färberwaid (isatis tinctoria L.) Konv. 
l 713;
3)  die Kreuzhölzer (Maien Dond.),  
welche Heu- u. Getreidehaufen oben zusammenhalten (auch 
skaras Dond.) U.; 
(skaras) "labības gubu apsienamie (rīkstītes)" N.-Peb.;  
eine Stange, auf die man Netze zum Trocknen hängt Bielenstein Holzb. 657;
4)  ein Tuch Schwanb., Lettg. an der Düna, Warkh.: 
vainak, munu vainaclņu, zuoss spalvas vieglumiņu! ka[d] uzlika lin[u] skariņu, linu mārku grūtumiņu BW. 24741, 4. es 
savam mīļajam skaistu skariņu rakstīju JK. II, 120. 
Zu šķir̃t.; s. auch skare.Avots: ME III, 
872, 
873