aizdēlīties
‡ àizdēlîtiês, sich herumtreibend irgendwohin geraten: nez kur viņš aizdēlījies! Gr. - Buschh., Saikava.
Avots: EH I, 18
Avots: EH I, 18
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dēlīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dēlīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
dēlīt
dèlît 2 ,
1): (quälen)
auch Saucken; Refl. -tiês,
1) auch (dèlēties 2 ) Kaltenbr.;
2) auch Saikava.
Avots: EH I, 318
1): (quälen)
auch Saucken; Refl. -tiês,
1) auch (dèlēties 2 ) Kaltenbr.;
2) auch Saikava.
Avots: EH I, 318
dēlīt
dèlît 2 [Nerft, Kreuzb.],
1) abnutzen, verbrauchen, quälen:
dēlīt nazi Krem.;
2) kuo tu ap mani tik daudz dēlī? Was fährst du mich so oft an?
Kok. [In Wessen bedeute dèlît 2 - schütteln, zerren, hin und her stossen. ] Refl. -tiês,
1) sich zu schaffen machen, sich abmühen, abquälen
[dèlîtiês 2 Warkh.]: kuo nu tik dēlījies? Lasd. Etn. II, 18;
2) lärmen, Unsinn treiben, sich zanken:
kuo ap viņu tik daudz dēlījies, laid viņu labāk mierā Lasd., Setzen, Bers. [Nach Prellwitz BB. XXI, 162, Boisacq Dict. 164 und 182 und Walde Wrtb. 2 238 unter doleō zu gr. δηλέομαι "zerstöre, beschädige", lesb. ζάδηλος "zerreissen" u. a.]
Avots: ME I, 463
1) abnutzen, verbrauchen, quälen:
dēlīt nazi Krem.;
2) kuo tu ap mani tik daudz dēlī? Was fährst du mich so oft an?
Kok. [In Wessen bedeute dèlît 2 - schütteln, zerren, hin und her stossen. ] Refl. -tiês,
1) sich zu schaffen machen, sich abmühen, abquälen
[dèlîtiês 2 Warkh.]: kuo nu tik dēlījies? Lasd. Etn. II, 18;
2) lärmen, Unsinn treiben, sich zanken:
kuo ap viņu tik daudz dēlījies, laid viņu labāk mierā Lasd., Setzen, Bers. [Nach Prellwitz BB. XXI, 162, Boisacq Dict. 164 und 182 und Walde Wrtb. 2 238 unter doleō zu gr. δηλέομαι "zerstöre, beschädige", lesb. ζάδηλος "zerreissen" u. a.]
Avots: ME I, 463
dēlīts
nodēlīt
nùodēlît, tr.,
1) abnutzen, abbrauchen, abtragen:
viņš manu nazi nuodēlījis Etn. II, 97. svārki jau pa˙galam nuodēlīti II, 81. puika tē̦va nazi tâ nuodēlījis, ka ne˙kam vairs nede̦r Druw.;
[2) abquälen:
drudzis viņu nuo dēlīja Nerft n. U. (unter dēlīti)].
Avots: ME II, 774
1) abnutzen, abbrauchen, abtragen:
viņš manu nazi nuodēlījis Etn. II, 97. svārki jau pa˙galam nuodēlīti II, 81. puika tē̦va nazi tâ nuodēlījis, ka ne˙kam vairs nede̦r Druw.;
[2) abquälen:
drudzis viņu nuo dēlīja Nerft n. U. (unter dēlīti)].
Avots: ME II, 774
skrejdēlītis
Šķirkļa skaidrojumā (12)
dēle
dẽle,
1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.
Avots: EH I, 318
1): auch Assiten, A.- Rahden, Frauenb., Iw., KI.- Gramsden Strasden: dēlēm (Var.: dēļiem) jumta istabiņa BW. 3763. ar uozuola dēlītēm 4067, kañceles d. NB., zwei oder mehrere zusammengenagelte Bretter:
kanceles dēli aizliek, lai ūdu jēmējam neslīd virsū me̦ncas.
Avots: EH I, 318
lagača
lagača Janš. Dzimtene IV, 168], lagaža [Preekuln], lāgaži, das Lager, Bett: Kristiņš taisa lagažiņu nuo ve̦cām dēlītēm BW. 24858. vilki gaud lagažuos (Var.: [aus Oppekaln]: lāgāžuos [?]) 30029, 1, 3. [istabas kaktā uz lagačām tumsā gulē̦dams Janš. Dzimtene V / VI, 128. - Zu slav. ležati "liegen", serb. lôg "Liegen", russ. лóгово "Lager eines wilden Tieres", gr. λέχος "Bett", λόχος "Hinterhalt; Kindbett", la. lectus "Bett", ir. lige "Bett", got. ligan "liegen" u. a., vgl. Būga РФВ. LXXI, 60 und Berneker Wrtb. I, 704 f.]
Avots: ME II, 399
Avots: ME II, 399
laidiņš
laidiņš,
1) "ein 8X20 cm. grosser Leinwandstreifen, der unter die Hemdschulter genäht wird"
Nerft, Perk. [laidiņi "Eckspädeln an den Halskragen" St.;
2) laîdiņš, ein Aufscherbrett
("lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, pa kuŗiem me̦tus me̦tuot laiž cauri dzijas") Walgalen (in Treiden laîdiņš 2 oder šķẽrgaldiņš);
3) ein
"kauliņš" zum Anfertigen der Netzmaschen Stenden.]
Avots: ME II, 403
1) "ein 8X20 cm. grosser Leinwandstreifen, der unter die Hemdschulter genäht wird"
Nerft, Perk. [laidiņi "Eckspädeln an den Halskragen" St.;
2) laîdiņš, ein Aufscherbrett
("lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, pa kuŗiem me̦tus me̦tuot laiž cauri dzijas") Walgalen (in Treiden laîdiņš 2 oder šķẽrgaldiņš);
3) ein
"kauliņš" zum Anfertigen der Netzmaschen Stenden.]
Avots: ME II, 403
lokturis
luokturis,
1) die Handhabe
Aahof: trauks nuo dēļiem ar vienu garāku dēlīti, kuo nuo sauc par luokturi Naud.;
[2) Lehne an der Treppe
Für. I. Dissimilatorisch aus ruokturis].
Avots: ME II, 526
1) die Handhabe
Aahof: trauks nuo dēļiem ar vienu garāku dēlīti, kuo nuo sauc par luokturi Naud.;
[2) Lehne an der Treppe
Für. I. Dissimilatorisch aus ruokturis].
Avots: ME II, 526
lumsts
I lùmsts, gew. der Plur. lumsti, auch lumstes [Rozentov], Adsel,
1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes 2 od. lumstis 2 Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];
2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);
3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]
Avots: ME II, 512, 513
1) [lumsti Neu-Rahden, lùmsti PS., lumstiņas Wessen, lumstes Ronneb., Alt-Bergfried, Naukschen, lumstes 2 od. lumstis 2 Ruj.], die Weberhefteln, Nietenhölzer:
lumsts ir ļuoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, kuo izbāž caur aude̦kla dzijām starp lieluo buomi un nītīm. lumstu uzde̦vums ir uzturēt starp dzijām tâ sauktuo šķiemeni Salisb., Laud., Lös. šķiemiņuos ielika lumstiņus un dzijas galus apņēma ap riestuvja rīklīti Jauns.; [vgl. auch Bielenstein Holzb. 400; lumsti "breite Kieferspäne" Bers., Warkl.];
2) ein Strohgeflecht als Decke für Mistbeete
AP., Drosth. (vgl. limts);
3) der Lauch:
sīpuolu lumsti Lesten, Neuenburg; die Staude: ne˙viena kartupeļu lumsta vairs LP. V, 92; [4) TreSpe LD. - Zur Bed. 1 vgl. Būga KSn. I, 264.]
Avots: ME II, 512, 513
priekšbālziens
‡ priekšbàlziens AP. "kuoka dēlītis, kas savienuo abu slieču izliektuos galus": p. (mit iê 2 und al̂ 2 ) ir ragūm, lai atgāles nenuolauž, kad ragus (acc. pl.) grìež Grob.
Avots: EH II, 317
Avots: EH II, 317
skara
skara (li. skarà "abgerissener Lappen", slav, skora "Haut", ae. scearu "Teil"),
1) krause Wolle, Zotte
U.; ein Fetzen Oppek., Sessw. n. U., Kroppenhof, Sinolen, Adleenen, Dond., Golg.; ein Büschel U.: (kumeliņš) marguotām skariņām (Var.: krēpītēm ) BW. 29869 var. budēlīti, skarainīti, kam tu nāci istabā? visas tavas skaras dre̦b 33335. ziediem nuolīkuse kreimeņu skara A. XXI, 81;
2) die Haferrispe
U., Karls., Warkl.; der Grashalm Spr.: ļauj kumeļam kādas skaras nuoraut Saul. III, 52. trīs . . . smalkās smilgu skaras Krūza. ziluma skara, Färberwaid (isatis tinctoria L.) Konv. l 713;
3) die Kreuzhölzer
(Maien Dond.), welche Heu- u. Getreidehaufen oben zusammenhalten (auch skaras Dond.) U.; (skaras) "labības gubu apsienamie (rīkstītes)" N.-Peb.; eine Stange, auf die man Netze zum Trocknen hängt Bielenstein Holzb. 657;
4) ein Tuch
Schwanb., Lettg. an der Düna, Warkh.: vainak, munu vainaclņu, zuoss spalvas vieglumiņu! ka[d] uzlika lin[u] skariņu, linu mārku grūtumiņu BW. 24741, 4. es savam mīļajam skaistu skariņu rakstīju JK. II, 120. Zu šķir̃t.; s. auch skare.
Avots: ME III, 872, 873
1) krause Wolle, Zotte
U.; ein Fetzen Oppek., Sessw. n. U., Kroppenhof, Sinolen, Adleenen, Dond., Golg.; ein Büschel U.: (kumeliņš) marguotām skariņām (Var.: krēpītēm ) BW. 29869 var. budēlīti, skarainīti, kam tu nāci istabā? visas tavas skaras dre̦b 33335. ziediem nuolīkuse kreimeņu skara A. XXI, 81;
2) die Haferrispe
U., Karls., Warkl.; der Grashalm Spr.: ļauj kumeļam kādas skaras nuoraut Saul. III, 52. trīs . . . smalkās smilgu skaras Krūza. ziluma skara, Färberwaid (isatis tinctoria L.) Konv. l 713;
3) die Kreuzhölzer
(Maien Dond.), welche Heu- u. Getreidehaufen oben zusammenhalten (auch skaras Dond.) U.; (skaras) "labības gubu apsienamie (rīkstītes)" N.-Peb.; eine Stange, auf die man Netze zum Trocknen hängt Bielenstein Holzb. 657;
4) ein Tuch
Schwanb., Lettg. an der Düna, Warkh.: vainak, munu vainaclņu, zuoss spalvas vieglumiņu! ka[d] uzlika lin[u] skariņu, linu mārku grūtumiņu BW. 24741, 4. es savam mīļajam skaistu skariņu rakstīju JK. II, 120. Zu šķir̃t.; s. auch skare.
Avots: ME III, 872, 873
šķērsiņš
tarkšināt
tar̃kšinât: auch (vom Storch) Orellen. (putni) svilpa, lakstināja, šmukšināja, tarkšināja it kâ pret sudraba dēlīti A. Upītis Pirmā nakts 7.
Avots: EH II, 667
Avots: EH II, 667
vējot
vẽjuôt C.,
1) intr., wehen:
vēsmiņa vējuo slimniecei pretī Dr. vēja māte, . . . vai galviņa tev nesāp visu mūžu vējuojuot? BW. 34053. vējuoja pavasars Ezeriņš Leijerk. II, 202. vējuojuošas putu krēpes Stari I, 38. šīs jūtas meitenei vējuoja caur miesu Veselis Saules kaps. 62;
2) tr., lüften, im Winde trocknen:
zari nuolīkuši cimdu, zeķu vējuojuot (Var.: vēdinuot) BW. 7121, 2 var. putni vējuojuši, vējuojuši, nevarējuši jūru sausu izvējuot LP. VI, 550;
3) intr., im Winde trocknen:
slapjais deķis, linsē̦klas vējuo Vīt. Refl. -tiês,
1) sich auslüften
U.: lai dēlītis vējuojas un neklaudz LP. VI, 834. uguns drusku pavairāk vējuojusies VII, 1182;
2) Luftschlösser bauen, schwärmen, unbegründete Pläne machen
Neik. n. U.
Avots: ME IV, 554
1) intr., wehen:
vēsmiņa vējuo slimniecei pretī Dr. vēja māte, . . . vai galviņa tev nesāp visu mūžu vējuojuot? BW. 34053. vējuoja pavasars Ezeriņš Leijerk. II, 202. vējuojuošas putu krēpes Stari I, 38. šīs jūtas meitenei vējuoja caur miesu Veselis Saules kaps. 62;
2) tr., lüften, im Winde trocknen:
zari nuolīkuši cimdu, zeķu vējuojuot (Var.: vēdinuot) BW. 7121, 2 var. putni vējuojuši, vējuojuši, nevarējuši jūru sausu izvējuot LP. VI, 550;
3) intr., im Winde trocknen:
slapjais deķis, linsē̦klas vējuo Vīt. Refl. -tiês,
1) sich auslüften
U.: lai dēlītis vējuojas un neklaudz LP. VI, 834. uguns drusku pavairāk vējuojusies VII, 1182;
2) Luftschlösser bauen, schwärmen, unbegründete Pläne machen
Neik. n. U.
Avots: ME IV, 554
viendēlis
viêndêlis: auch Gr.-Buschh., Kaļtenbr., Līvāni, Nerft, Oknist, (viendēlītis) Tdz. 41366 (aus Višķi).
Avots: EH II, 795
Avots: EH II, 795
viendēlis
viêndêlis Preili, viêndê̦ls Celm., der einzige Sohn: sakās mani māmuliņa viendēļam (Var.: viendē̦lam) iede̦vuse BW. 22308. lūkuojies, viendēlīti (Var.: viens dēliņš), vienmeitiņas ļaudaviņas! 12030 ( ähnlich: 7864).
Avots: ME IV, 658
Avots: ME IV, 658